Eiropas māksla vienota: brīvdabas glezniecība Hercogenaurahā iedvesmo!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 19. jūnijā Erlangenas-Hēhštates draugi svinēja veiksmīgu vācu un poļu brīvdabas gleznu Hercogenaurahā.

Am 19.06.2025 feierte der Freundeskreis Erlangen-Höchstadt eine erfolgreiche deutsch-polnische Freilichtmalerei in Herzogenaurach.
2025. gada 19. jūnijā Erlangenas-Hēhštates draugi svinēja veiksmīgu vācu un poļu brīvdabas gleznu Hercogenaurahā.

Eiropas māksla vienota: brīvdabas glezniecība Hercogenaurahā iedvesmo!

Hercogenaurahā šī gada brīvdabas glezna bija pilnībā veiksmīga, un tā tika atzīmēta ar svinīgu vernisāžu KunstRaum 2025. gada 19. jūnijā. Erlangen-Hochstadt/Tarnowskie Góry draugu biedrības priekšsēdētājs Manfreds Bahmaijers veltīja laiku, lai pateiktos vērtīgajam režisoram Gabrielam Jostam par mākslinieka darbu. Otrs priekšsēdētājs kopā ar Dr. Martin Oberle uzsvēra, ka šis pasākums ir piemērs “Eiropas sadarbībai darbībā”.

Mākslinieki no Polijas partneru rajona un Erlangen-Hochstadt rajona plenēra laikā radīja iespaidīgus darbus ar devīzi “Māksla draudzībai un mieram”. Viņas mākslas darbi tapuši ārpus telpām, praktiski pielietojot tā saukto plenērismu, kas ir patstāvīgs glezniecības stils, kurā mākslinieces strādā tieši dabā, lai tieši izjustu un attēlotu gaismas un krāsu efektus.

Plenērisms un tā vēsture

Pleinīrisms jeb brīvdabas glezniecība parādījās kā nozīmīga mākslas kustība 19. gadsimtā, un to ļoti ietekmēja tādi mākslinieki kā Džons Konstebls un Klods Monē. Šis glezniecības stils piedāvā intensīvas attiecības ar realitāti un ļāva māksliniekiem savos darbos notvert dabas krāsas un gaismu. Kā liecina visaptveroša analīze, šai tehnikai bija pieejas jau Renesanses laikmetā, piemēram, Leonardo da Vinči, kurš savās gleznās runāja par dabisko gaismu.

Īpaši jāatzīmē, ka plenēra glezniecība piedzīvoja uzplaukumu Nīderlandes baroka periodā, bet lielākā daļa darbu turpināja tapt studijā. Turpretim mākslinieku kolonijas, piemēram, Barbizon, kas darbojās laikā no 1830. līdz 1860. gadiem, pieņēma plenēra glezniecību kā galveno problēmu – reakciju uz akadēmisko mākslu un industrializāciju. Šīs grupas ļāva māksliniekiem īstenot vēlmi attēlot dabu tās tīrā veidā.

Paldies un atbalsts

Abi draugu loka priekšsēdētāji bija pārsteigti par radošā darba rezultātiem un nosūtīja īpašu paldies rajona administratoram Aleksandram Trithartam un Mārlofšteinas, Orahtāles, Vaizendorfas un Ekentālas mēriem. Jūsu atbalsts mākslas kampaņai bija izšķirošs, lai Hercogenaurahā atkal gūtu panākumus brīvdabas glezniecībā. Tāpat kā agrāk, saikne starp mākslu, dabu un kultūru joprojām ir vietējās sabiedrības galvenā problēma.

Brīvdabas glezniecība, kas tagad ir ļoti populāra 20. un 21. gadsimtā, joprojām ir nozīmīgs mākslas ainavas elements. Mūsdienu mākslinieki, kas strādā plenērā, turpina veidot mūsdienu glezniecības tēlu un savos darbos stāsta stāstus no dabas.

Šāds pasākums kā Hercogenauraha iespaidīgi parāda, kā māksla var savienot kopienas un dod cerību uz turpmākiem veiksmīgiem projektiem nākotnē.