Viesnīcu pakalpojumu sniedzējam Freisingā draud bankrots: minimālā alga kā sprūda!

Viesnīcu pakalpojumu sniedzējam Freisingā draud bankrots: minimālā alga kā sprūda!

Bavārijas viesnīcu nozare saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, ko pastiprina algu kāpums un saspringtā ekonomiskā situācija. Pašreizējais Freisingas piemērs ilustrē problēmu: The BMC Hotelservice & Service GmbH ir iesniedzis Landšūtas apgabaltiesas bankrota pieteikumu. Iemesli ir sarežģīti, taču izšķiroša loma ir algu izmaksu kāpumam, īpaši saistībā ar minimālo algu, kas šobrīd ir 12,82 eiro stundā. Uzņēmums nodarbina aptuveni 50 cilvēkus un specializējas uzkopšanā un apkalpošanā viesnīcu nozarē.

Šķiet, ka BMC ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi nozarē ir daudz biznesa, taču ekonomiskā realitāte joprojām ir skarba. Pagaidu maksātnespējas administratora amatā ieceltais advokāts Marks Andrē Kūne uzsver, ka BMC nebūt nav atsevišķs gadījums. Daudzi nozares uzņēmumi cieš no līdzīgām problēmām. Ilgtermiņa līgumi ar klientiem apgrūtina ātru cenu korekciju un rada likviditātes vājās vietas, kas kļūst arvien smagākas.

Minimālās algas ietekme uz nozari

BMC nav vienīgais uzņēmums, kam jācīnās ar paaugstinātās minimālās algas radītajām sekām. Bavārijas tūrismā kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 360 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse strādā zemo algu nozarēs. Līdz ar nākamo pakāpenisko minimālās algas paaugstināšanu līdz 13,90 eiro no 2024. gada janvāra un 14,60 eiro 2027. gadā, daudzi uzņēmumi sagaida augstas papildu izmaksas, kuras ne vienmēr var viegli pārnest uz viesiem.

Terēza Albrehta, Rordorfas viesnīcas Hotel zur Post vadītāja, pauž bažas par straujām algu izmaksām. "Mēs nevaram vienkārši paaugstināt cenas, un tāpēc daudzas viesnīcas atrodas uz darbības pārtraukšanas robežas," viņa brīdina. Jūsu viedoklim piekrīt daudzi nozares pārstāvji, jo augstie nodokļi un īpaši 19% PVN pārtikai izrādās papildu slogs ēdināšanas nozarei. Salīdzinājumam, Austrijā piemēro tikai 10%, kas tiek uztverta kā nevienlīdzīga konkurence.

Rīcība un reakcija politikā

Ņemot vērā šos izaicinājumus, federālais darba ministrs Hubertuss Heils pat aicina noteikt minimālo algu 15 eiro apmērā, kas izsauc daudzu restorānu pretestību. Uzņēmēju asociācijas un ēdināšanas asociācija DEHOGA brīdina par turpmākām ekonomiskajām grūtībām, savukārt Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (DGB) pārstāvētās arodbiedrības atbalsta palielināšanu kā nepieciešamu soli viesmīlības nozares darbiniekiem.

Situācija ir sarežģīta: nozarē ir daudz pagaidu strādnieku, minidarbinieku un cilvēku ar invaliditāti, kurus visus ietekmē algu pieaugums. Pieaugošais minimālās algas pieaugums varētu izraisīt arī diskusijas par labi atalgotu kvalificētu darbinieku algām, vēl vairāk sarežģījot šo jautājumu. Uzņēmēji, piemēram, Natālija Mammela no Tībingenes, kuri savā restorānā saskaras ar labu uzņēmējdarbību, arī norāda, ka pieaugošās izmaksas un iespējami jauni konkurences izkropļojumi ir akūts drauds.

Šajā kritiskajā laikā, kad notiek nepārtrauktas diskusijas starp viesnīcu operatoriem, klientiem un investoriem, lai stabilizētu darbību, jāskatās, kā situācija attīstīsies. Viena lieta ir skaidra: viesnīcas un pakalpojumu sniedzēji atrodas krustcelēs, kur viņiem ir jāatrod līdzsvars starp taisnīgiem ienākumiem un ekonomisko dzīvotspēju.