Klimata mērķi apdraudēti: regress klimata aizsardzībā Vācijā!

Klimata mērķi apdraudēti: regress klimata aizsardzībā Vācijā!

Vācijā arvien vairāk izskan bažas: klimata neitralitātes mērķis līdz 2045. gadam ir arvien vairāk apdraudēts. Pašreizējais Hamburgas Universitātes izcilības klastera pētījums “Klimats, klimata pārmaiņas un sabiedrība” izraisa satraukumu, jo liecina, ka politika, ekonomika un sabiedrība daudzās jomās nepārprotami sper soļus atpakaļ. Saskaņā ar šo pētījumu kļūst arvien nereālāk, ka var sasniegt ambiciozos klimata mērķus, un tam ir tālejošas sekas pārveidei par klimatneitrālu Vāciju.

Īpaši satraucoši ir pētījuma rezultāti, kas attiecas uz septiņiem centrālajiem sociālajiem procesiem. Pētījuma autors Stefans Aikuts uzsver, ka blokādes un eskalācijas spirāles politikā un biznesā ne tikai kavē progresu, bet arī apdraud pieņemšanu iedzīvotāju vidū. Ja klimata aizsardzību neizdosies padarīt rentablāku, atbalsts iedzīvotāju vidū varētu turpināt sarukt. Tas ir īpaši skaidri redzams debatēs par 2023. gada Ēku enerģijas likumu (GEG). Konfrontējošās diskusijas noveda pie tā, ka patērētāji arvien vairāk iegādājās klimatam kaitīgas apkures sistēmas, savukārt zemākas emisijas siltumsūkņu pārdošanas apjoms samazinājās.

Ēku enerģētikas likuma kritika

GEG tiek uzskatīts par izšķirošu soli ceļā uz dzīvi ar mazāku enerģijas patēriņu, taču tādas vides aizsardzības organizācijas kā WWF kritizē likumu kā nepietiekamu, lai sasniegtu klimata mērķus. Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda pētījumu, steidzami nepieciešamas stingrākas prasības un pasākumi, lai paātrinātu neefektīvu esošo ēku energoefektīvu renovāciju. Renovācijas priekšrocības ir ne tikai zemākas apkures izmaksas, bet arī uzlabots iekštelpu klimats un samazināts enerģētiskās nabadzības risks.

Lēmums atļaut fosilo apkuri līdz 2045. gadam īpaši ietekmē pāreju uz eiro. Tāpēc WWF aicina prasības padarīt stingrākas, lai nodrošinātu vēlamo klimata aizsardzību. Šajā nolūkā slikti renovētām ēkām būtu jāievieš minimālie efektivitātes standarti.

Ceļš uz dekarbonizāciju

Klimata aizsardzības likums Vācijā nosaka siltumnīcefekta gāzu neitralitāti līdz 2045. gadam, tostarp būvniecības nozarē. Iepriekšējā projektā jau bija noteikts optimālais ceļš uz klimatneitrālu ēku fondu līdz 2050. gadam. Tas liecināja par nepieciešamo siltumsūkņu paplašināšanu un pieaugošo renovācijas aktivitāti. Pašreizējie pētījumi pēta, kādi politiskie pasākumi ir nepieciešami, lai sasniegtu stingros mērķus, un iesaka stingrāku instrumentu kombināciju, kas ietver vērienīgus enerģētikas standartus normatīvajos tiesību aktos.

Uzskatīja par nepieciešamu arī monitoringa koncepciju, lai pārbaudītu klimata mērķus un pasākumu kopuma efektivitāti. Jāskatās, vai politiskie dalībnieki ievēros zinātnieku ieteikumus un kā situācija attīstīsies tuvāko gadu laikā.

Izaicinājumi ir lieli, bet kā vienmēr: no mums visiem ir jāspēj kaut ko mainīt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai faktiski sasniegtu klimata mērķus.

Lai iegūtu papildinformāciju par tēmu un pašreizējām norisēm, apmeklējiet vietni Nospiediet Augsburgu, WWF vai BBSR.