Suche
Mein Konto
Lors pārejas posmā: Šādi pensionāru bums maina mājokļu iespējas!
Uzziniet, kā demogrāfiskās pārmaiņas Main-Spessart un Lohr ietekmē mājokļu vajadzības un senioru politiku.
Lors pārejas posmā: Šādi pensionāru bums maina mājokļu iespējas!
Demogrāfiskā attīstība Lohrā, Sendelbahas rajonā, rada jautājumus, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī mājokļu tirgu kopumā. Pašlaik katrs sestais Sendelbahas iedzīvotājs ir vecāks par 75 gadiem, un tam ir savas sekas. Lai gan Šteinbahs un Rodenbahs veido tikai desmito daļu, ir skaidrs, ka dzīves realitāte dažādās pilsētas daļās ir ļoti atšķirīga. Vēl viena pārsteidzoša detaļa ir tāda, ka Halsbahas rajonā ir vismazāk bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, savukārt Pflohsbaha ir sevi pierādījusi kā jaunāko satikšanās vietu.
Ņemot vērā šo attīstību, Loras pilsēta ir izvirzījusi sev svarīgus mērķus. Tiek apkopota ikgadējā vecuma grupu statistika, kas analizē demogrāfiskās izmaiņas un atbilstošās mājokļu vajadzības. Pilsētā ir pieejamas vairāk nekā 4200 dzīvojamo telpu (t.i. mājas, nevis dzīvokļi), no kurām aptuveni 20 procentus – t.i., 839 – apdzīvo vientuļi iedzīvotāji, kas vecāki par 65 gadiem. Kopš 2015. gada šis skaits ir pieaudzis par 43. Īpaši jūtams ir vientuļo senioru skaita pieaugums Sakenbahā, Vombahā un Rodenbahā. Vombahā aptuveni 85 no šiem vientuļajiem senioriem dzīvo kopumā aptuveni 550 dzīvojamos rajonos.
Vietas radīšana jaunākajām paaudzēm
Pilsētas vadītājs mērs Mario Pols atzīmē, cik svarīgi ir paplašināt senioriem draudzīgu mājokļu iespējas. Seniori mēdz pārvākties uz mazākiem dzīvokļiem, kas rada vietu jaunām ģimenēm – mūsdienu mājokļu situācijā nav mazsvarīgs aspekts. Tomēr jaunas apbūves teritorijas Lohrā ir grūti realizēt ierobežotās telpas un demogrāfisko izmaiņu dēļ. Izšķiroša nozīme ir apņēmīgai esošo mājokļu iespēju paplašināšanai un stimuliem senioriem draudzīgu dzīvokļu attīstībai.
Vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības ir uzmanības centrā ne tikai Lohā. Federālā Būvniecības, pilsētu un telpisko pētījumu institūta (BBSR) finansētais pētījums liecina, ka mājokļu nozarei visā Vācijā ir jānodrošina pieejamu un vecumam atbilstošu dzīves telpu pieaugošajam vecāka gadagājuma cilvēku skaitam. Uzņēmumi bieži vien nav izstrādājuši atbilstošas stratēģijas senioru dzīvošanai, jo tie var ātri izīrēt īpašumus populāros tirgos. Tāpēc pētījuma autori aicina nodrošināt labāku informētību, piemērotus piedāvājumus un mērķtiecīgu mārketingu šai mērķa grupai, lai apmierinātu pieaugošo vajadzību pēc mājokļiem.
Mājokļu tirgus izaicinājumi
Demogrāfiskās pārmaiņas būtiski ietekmē Vācijas nekustamā īpašuma tirgu. Gandrīz katrs piektais pilsonis jau ir vecāks par 65 gadiem, un līdz 2040. gadam to cilvēku īpatsvars, kas vecāki par 67 gadiem, pieaugs līdz gandrīz 30 procentiem. Laikā, kad aptuveni 40 procentus mājsaimniecību veido vientuļi, pieaug pieprasījums pēc maziem, elastīgiem dzīvokļiem. Bet realitāte ir drūma: bezšķēršļu mājokļu pieejamība ir visuresoša, tikai aptuveni 2 procenti. Līdz 2030. gadam būs nepieciešami divi miljoni papildu bezšķēršļu dzīvokļu, lai apmierinātu nākotnes vajadzības.
Lai gan mikrodzīvokļu un kopdzīves koncepciju skaits pieaug, mājokļu tirgus saskaras ar izaicinājumu izpētīt vecās ēkas un pielāgot tās nākamo iedzīvotāju vajadzībām. Inovatīviem risinājumiem un ilgtspējīgām būvniecības metodēm ir jākļūst par normu, lai aktīvi izmantotu tirgus potenciālu, vienlaikus samazinot ilgtspējīgu ietekmi uz vidi. Mērķtiecīgai pieejai ir ne tikai jēga, bet tā ir nepieciešama arī vecāka gadagājuma cilvēku turpmākās dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
Kopumā ir skaidrs, ka esošās dzīvojamās ainavas atjaunošana un pielāgošana Lohrā un ārpus tās ir būtiska, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Sabiedrībā, kas kļūst arvien vecāka, mūsu ziņā ir spert pareizos soļus un noteikt kursu uz dzīvošanai labvēlīgāku vidi visām paaudzēm.