Silvija Gresa: Pēc 37 gadiem Bundesvēra dienesta dvēsele aiziet!

Silvija Gresa: Pēc 37 gadiem Bundesvēra dienesta dvēsele aiziet!

2025. gada 27. oktobrī Silvija Gresa ar sirsnīgu ceremoniju devās pensijā no Speciālo operāciju apmācības centra Rengetsveilerā. Apmēram 150 radinieku gan no militārām, gan civilām aprindām pulcējās, lai godinātu viņu sasniegumus, kas liecina par viņu darba augsto atzinību. Silvija Gresa pievienojās Bundesvēram 1987. gadā un pēdējos gadus pavadīja Pfullendorfā, kur viņa, cita starpā, bija atbildīga par transportlīdzekļu apkalpošanu līdz aiziešanai pensijā.

Silvia Greß var uzrādīt iespaidīgu bilanci. Viņa ir veiksmīgi apstrādājusi vairāk nekā 25 000 transporta pasūtījumu, 1000 remonta pasūtījumu un aptuveni 600 ziņojumu par bojājumiem. Viņa arī koordinēja vairāk nekā 5000 autobusu pieprasījumu un uzrādīja savam vadītājam parakstīšanai 168 transporta pasūtījumu mapes. Apņemšanās pilna darba dzīve, ko savā runā īpaši uzsvēra kapteinis Olivers Franke, īpaši viņu uzticību Bundesvēra kara kapu kopšanai.

Atzinība un dāvanas

Atvadoties, Silvija Gresa saņēma ne tikai ar mīlestību veidotu dārza soliņu no štāba seržanta Jerga Fritšes, bet arī divas biļetes uz Čempionu līgas spēli sava iecienītākā kluba Dortmundes Borussia, ko dāvināja štāba kaprālis Kristians Grēnings. Ironiski, ka viņa nekad nebija apmeklējusi sava mīļotā BVB spēli. Ikviens atcerēsies jūsu aizkustinošo apņemšanos un daudzus darba gadus.

Aiziešana pensijā kā daļa no lielākām izmaiņām

Atvadīšanās no Silvijas Gresas ir daļa no plašākām pārmaiņām Bundesvērā, kuru rezultātā 2024. gada oktobrī tika veikti daudzi personāla pasākumi augstākajos amatos. Atvaļinājās arī tādas labi zināmas personības kā admirālis Joahims Rūle un ģenerālmajors Maikls Hohvarts, savukārt daudzi augstākie militārie amati tika ieņemti. Šādas personāla maiņas nav atsevišķs gadījums, bet ir daļa no Bundesvēra pastāvīgajiem centieniem uzlabot gan kaujas gatavību, gan strukturālās prasības.

Pašlaik Bundesvērā aktīvi darbojas aptuveni 181 000 karavīru, no kuriem lielāko daļu veido armija ar aptuveni 60 000. Paralēli 2024. gadā tika nodarbināti aptuveni 81 000 civiliedzīvotāju, kas strādāja dažādās jomās, tostarp infrastruktūras un vides aizsardzībā. Šie skaitļi ilustrē Bundesvēra nozīmīgo lomu sabiedrībā. Tomēr 2024. gada aprīļa aptauja liecina, ka 79 procenti iedzīvotāju Bundesvēra izveidi vērtē kā neatbilstošu un apspriež, kā varētu uzlabot bruņoto spēku apjomu un ekipējumu.

Federālā valdība arī plāno nākotnē palielināt savu karaspēku līdz 60 000 karavīru. Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai pārbruņošanai tika apstiprināts īpašs fonds 100 miljardu eiro apmērā. Pavisam nesen NATO dalībvalstis ir vienojušās par aizsardzības mērķi līdz 2035. gadam sasniegt piecus procentus no valsts ekonomiskās produkcijas. Šie notikumi liecina, ka Bundesvērs atrodas pārmaiņu fāzē, tajā pašā laikā atskatoties uz savu ilggadējo darbinieku, piemēram, Silvijas Gresas, pieredzi un apņēmību.