Minhene plāno pieteikties 2036. gada olimpiskajām spēlēm: iespējas un izaicinājumi!

Minhene plāno pieteikties 2036. gada olimpiskajām spēlēm: iespējas un izaicinājumi!

Minhenē saasinās diskusija: pilsēta izskata pieteikumu 2036. gada olimpiskajām spēlēm. Mērs Dīters Reiters stāv aiz šī plāna un uzskata to par iespēju pilsētas sabiedrībai jaunam sākumam. Daudzi Minhenes iedzīvotāji cer, ka šāds vērienīgs pasākums būs ne tikai sporta svētki, bet arī ekonomikas uzplaukums un nepieciešamais stimuls steidzami nepieciešamajai pilsētas infrastruktūras paplašināšanai. Saskaņā ar ziņojumu Merkurs Šobrīd tēma tiek vērtēta aptaujā, lai pārbaudītu iedzīvotāju noskaņojumu.

However, how high the price of the application could be is a sensitive issue. The costs for the application alone amount to around 7 million euros. These are older, i.e. high expenses, which can be exceeded by the not insignificant expenses for the construction of the necessary systems. This raises the question of whether such investments really pay off. Izmaksu sadalei varētu būt izšķiroša nozīme. Jaunā lapā, kas attiecas uz Minhenes olimpisko spēļu piedāvājumu, tiek piedāvāta sīkāka informācija: SOK ir ievērojami pazeminājusi prasības, samazinot pieteikuma izmaksas līdz 5–8 miljoniem eiro. Tomēr izmaksu faktors joprojām ir jūtīgs, jo referendums izmaksātu ap 6,7 miljoniem eiro, kas nav iekļauts pieteikuma izmaksās, kā redzams. olympiabewerbung-muenchen.com ir jālasa.

Kostenfalle oder Chance für die Stadt?

Diskusija par pieteikšanos notiek ne tikai Bavārijā, bet arī Berlīnē. Arī Vācijas galvaspilsēta plāno pieteikties, iespējams, 2036. vai 2040. gada spēlēm. Valdošais mērs Kais Vegners un sporta senatore Irisa Sprangere atbalsta projektu, kas koncentrējas uz ilgtspējīgu koncepciju un ir paredzēts esošo sporta objektu izmantošanai. Tomēr daudzos gadījumos tie ir nolietoti, un tiem nepieciešama plaša renovācija. Finansiālās problēmas Berlīnē ir līdzīgas, un tas RBB ziņoja, ka olimpiskā stadiona un parka izmaksas vien tiek lēstas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Tāpēc abas pilsētas, Minhene un Berlīne, atrodas dilemmas priekšā: no vienas puses, ir potenciālās priekšrocības, ko sniedz olimpiskais pieteikums, no otras puses, ir milzīgie finansiālie izdevumi, kas būtu nepieciešami ne tikai pašām spēlēm, bet galvenokārt nepieciešamajai infrastruktūrai. Ja nepieciešamie stadioni jau būtu pieejami, piemēram, Minhenē, to varētu uzskatīt par plusu. Taču realitāte rāda, ka arī šeit ir vajadzīgas investīcijas.

Vēl viens aizraujošs aspekts ir iespējamā iedzīvotāju līdzdalība. Tas tiek meklēts, piemēram, Berlīnē 2024. gada vasarā, izmantojot aptuvenu pielietojuma koncepciju. Līdzīga pieeja varētu būt noderīga arī Minhenē, lai pārskatāmāk iesaistītu pilsoņus lēmumu pieņemšanas procesos.

Neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiks pieņemti turpmākajos gados, būs aizraujoši redzēt, kā abās pilsētās attīstīsies diskusijas par olimpiskajiem piedāvājumiem un kāds lēmums galu galā tiks pieņemts. Iespējams, līdz 2025. vai 2026. gadam jau būs skaidrs, vai Minhenes priekšlikumus apstiprinās pilsoņi, vai arī sacīkstes varēs uzvarēt Berlīnē.