Minhenes plāno olimpisko spēļu iegādi 2036: iespējas un izaicinājumi!

Minhenes plāno olimpisko spēļu iegādi 2036: iespējas un izaicinājumi!

Diskusija ir karsta Minhenē: pilsēta apsver pieteikumu 2036. gada olimpiādei. Mērs Dīters Reiters ir aiz šī plāna un redz to par jaunu pilsētas sabiedrības iespēju. Daudzi Minhenes iedzīvotāji cer ne tikai sportiskus svētkus, bet arī ekonomisku uzplaukumu un nepieciešamo impulsu steidzami prasītai pilsētas infrastruktūras paplašināšanai. Saskaņā ar ziņojumu, ko sagatavojis Dzīvsudrabs Tēma pašlaik tiek novērtēta arī aptaujā, lai pārbaudītu noskaņojumu starp iedzīvotājiem.

Cik augsta ir lietojumprogrammas cena, ir jutīga tēma. Tikai lietojumprogrammas izmaksas ir aptuveni 7 miljoni eiro. Tie ir vecāki, t.i., augsti izdevumi, kurus joprojām var pārsniegt nepieciešamo sistēmu celtniecībai, kas nav neatbilstīgi izdevumi. Šeit jautājums rezonē, vai šādas investīcijas patiešām atmaksājas. Izmaksu sadalīšana varētu būt izšķiroša. Jauna lapa, kurā apskatīta Minhenes olimpiskā iegāde, piedāvā sīkāku informāciju: SOK ir ievērojami samazinājis prasības, kas nozīmē, ka pieteikuma izmaksas tagad ir samazinātas līdz 5 līdz 8 miljoniem eiro. Neskatoties uz to, izmaksu koeficients joprojām ir delikāts, jo pilsoņu lēmums izmaksātu aptuveni 6,7 miljonus eiro, kas nav iekļauti pieteikuma izmaksās, kā Olimpiskā reklāma-muenchen.com ir jālasa.

Izmaksu slazds vai iespēja pilsētai?

Diskusija par pieteikumu notiek ne tikai Bavārijā, bet arī Berlīnē. Vācijas galvaspilsētā ir arī plāni par pieteikumu, iespējams, par spēlēm 2036 vai 2040. gadā. Pārvaldes mērs Kai Vegners un sporta senators Irisa Sprangers atbalsta projektu, kas ir vērsts uz ilgtspējīgu koncepciju, un tai vajadzētu izmantot esošās sporta iespējas. Tomēr daudzos gadījumos tie ir noārdīti un prasa plašu atjaunošanu. Berlīnes finansiālās bažas ir līdzīgas, un tas RBB ziņoja, ka aptuveni 150 miljonu eiro izmaksas tiek lēstas tikai par olimpisko stadionu un parku.

Tāpēc gan Minhenes, gan Berlīnes pilsētās ir dilemma: no vienas puses, ir pieejamas olimpiskās iegādes iespējamās priekšrocības, no otras puses, milzīgie finanšu izdevumi, kas būtu nepieciešami ne tikai pašām spēlēm, bet arī visām nepieciešamajai infrastruktūrai. Ja, piemēram, nepieciešamie stadioni jau bija pieejami Minhenē, to varētu novērtēt kā plus punktu. Bet realitāte rāda, ka šeit ir vajadzīgas arī investīcijas.

Vēl viens aizraujošs aspekts ir iespējamā pilsoņu līdzdalība. Piemēram, tas tiks meklēts Berlīnē 2024. gada vasarā ar aptuvenu pieteikuma koncepciju. Līdzīga pieeja varētu būt noderīga arī Minhenē, lai lēmumu pieņemšanas procesos tiktu caurspīdīgāk iekļautu pilsoņus.

Tomēr lēmumi tiks pieņemti nākamajos gados, joprojām ir aizraujoši, kā attīstās diskusijas par olimpisko spēju iegādi abās pilsētās un kāds lēmums tiek pieņemts. Varbūt 2025. vai 2026. gadā būs skaidrs, vai Minhenes priekšlikumus apstiprinās pilsoņi, vai arī sacīkstes var uzvarēt Berlīnē.