Šausmas starp trimdas irāņiem: Merza izteikumi satrauc sabiedrību

Šausmas starp trimdas irāņiem: Merza izteikumi satrauc sabiedrību

Pēdējās dienās irāņu kopiena Vācijā arvien vairāk ir cietusi no politiskiem notikumiem. Jo īpaši viļņus izraisīja kanclera Frīdriha Merca paziņojumi, kurš Izraēlu raksturoja kā Rietumiem “netīro darbu”. Bahmans Abedini, irāņu trimdinieks no Nirnbergas, kurš 80. gadu beigās aizbēga no Irānas, pauž šausmas par šiem paziņojumiem. Abedini skaidro, ka ir pārtraucis kontaktus ar ģimeni Irānā, lai pasargātu viņus no iespējamām represijām, un apraksta bailes, ko daudzi irāņi izjūt pret saviem mīļajiem. Kā ziņo br.de, Irānas kopiena kā nekad agrāk cieš no politiskā spiediena, ko piedzīvo daudzi viņu ģimenes locekļi.

Politiskā reakcija Vācijā sekoja nekavējoties: SPD un zaļie asi kritizēja Merža vārdu izvēli. SPD politiķis Adis Ahmetovičs šos paziņojumus raksturoja kā ne pārāk iedarbīgus, savukārt Luīze Amtberga no Zaļās partijas tos raksturoja kā "ciniskus un nezinošus". Neraugoties uz kritiku, Merzs aizstāvēja savus izteikumus un skaidroja, ka tie lielākoties tika atzinīgi novērtēti. Šeit ir skaidrs, ka diskusijas par Irānu un Izraēlas un Irānas attiecībām ceļ viļņus ne tikai pašās abās valstīs, bet arī starptautiskajā arēnā.

Militārie konflikti un stratēģiskās intereses

Irāna nesen paziņoja par militāriem uzbrukumiem Izraēlai, kas, pēc ģenerāļa Fransuā Šovansī teiktā, bija daļa no tās stratēģiskās komunikācijas. Viņš gan norādīja, ka, neskatoties uz to nopietnību, šie uzbrukumi nav guvuši vērā ņemamus panākumus. Irānas uzbrukumi ne tikai pārbaudīja tās militārās spējas, bet arī atklāja Izraēlas neaizsargātību pret šādiem uzbrukumiem. Saskaņā ar mena-researchcenter.org tika izmantotas novecojušas militārās tehnoloģijas, kas liek jautāt, cik lielā mērā Irāna joprojām var radīt nopietnus draudus Izraēlai.

Ģeopolitiskajā arēnā Irāna joprojām ir izolēta, neskatoties uz tās reģionālajām ambīcijām. Arābu valstis izrāda arvien lielāku interesi par tuvināšanos Izraēlai, kas vēl vairāk vājina Irānas stratēģiskās pozīcijas. Militārie konflikti nav bez sekām. Izraēla jau plāno atbildes pasākumus, pat ja ASV to uzskata par riskantu. Militārās operācijas Sarkanajā jūrā, kur Irāna mēģina mobilizēt militāros resursus caur hutiem, liecina arī par situācijas sarežģītību Tuvajos Austrumos.

Iekšpolitiskā aina Irānā

Taču mājās irāņi saskaras ar pavisam citiem izaicinājumiem. Saskaņā ar [bpb.de] informāciju (https://www.bpb.de/themen/kriege-kriege/dossier-kriege-kriege/562369/iran/), valsts ekonomiskā situācija pēdējos gados ir krasi pasliktinājusies. Starptautiskās izolācijas, sliktas pārvaldības un korupcijas kombinācija ir nopietni ietekmējusi daudzu irāņu dzīves kvalitāti. Statistika liecina, ka vismaz 30% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un ka ikdienas dzīvi raksturo inflācija un augsts bezdarba līmenis.

Pēc prezidenta Raisi nāves un 2024. gada jūlijā gaidāmajām papildu vēlēšanām analīzes liecina par vēsturiski zemu vēlētāju aktivitāti un dziļu neuzticēšanos politiskās sistēmas godīgumam. Jaunā prezidenta Masuda Peseškjana reformu solījumi vieš cerības uz pārmaiņām, taču ir apšaubāms, vai tos varēs īstenot reāli. Irānas opozīcija joprojām ir dažāda, taču kopējais ceļš uz pārmaiņām ir nekonsekvents un to raksturo daudzas atšķirības.

Trimdā dzīvojošais Abedini cer uz brīvas Irānas iespējamību, neraugoties uz visām pretrunām. Viņam ir skaidrs, ka pārmaiņām Irānā ir jānāk no pašiem irāņiem, nevis ar ārēju militāru iejaukšanos. Kā viņš saka, ceļš uz Irānas tautas atbrīvošanu nav saistīts ar Izraēlas uzbrukumiem, bet tam ir jābūt iekšējai lietai. Saspringtos laikos viņš nododas paklāju atjaunošanai, lai rastu mazliet miera un rāmuma.

Tikmēr ir jāredz, kā turpinās attīstīties notikumi Tuvajos Austrumos un kādu ietekmi tie atstās uz Irānas iedzīvotājiem un tās diasporu.