Vēsturiskā diena: pēdējie ķīlnieki atbrīvoti no Gazas pēc 738 dienām!
2025. gada 13. oktobrī no Gazas joslas pēc 738 dienām tika atbrīvoti 20 dzīvi ķīlnieki, jo Tuvo Austrumu konflikts turpina saasināties.

Vēsturiskā diena: pēdējie ķīlnieki atbrīvoti no Gazas pēc 738 dienām!
Aizkustinoša diena daudziem: 2025. gada 13. oktobrī, atbrīvojot visus 20 dzīvos izraēliešu ķīlniekus, atgriezās cerību posms, kas bija ilgu laiku. Šos ķīlniekus Hamas turēja Gazas joslā vairāk nekā 738 dienas. Šodien Telavivā tūkstošiem cilvēku svinēja savu tuvinieku atgriešanos “Ķīlnieku laukumā”, kad tika nodoti pirmie ķīlnieku ķermeņi, kas tikai vairoja skumjas un sāpes par zaudējumu. Savukārt saskaņā ar vienošanos ar Hamas palestīnieši tika atbrīvoti no cietuma 1968. gadā. Reakcijas tika uztvertas ar dalītām emocijām: atvieglojums pēc dzīvo atgriešanās, bet arī dziļš satraukums par ziņām par mirušajiem ķīlniekiem.
2023. gada 7. oktobrī sākās Izraēlas murgs, kad Hamas nogalināja aptuveni 1200 cilvēkus un nolaupīja vairāk nekā 250 cilvēkus. Šis bezprecedenta uzbrukums izraisīja smagas cīņas, un turpmākajos gados konflikts pārņēma visu valsti. Aplūkojot skaitļus, redzams, ka Tuvo Austrumu konflikts, kas plosās kopš Izraēlas Valsts dibināšanas 1948. gadā, nenogurstoši turpina saasināties: Izraēlā līdz 2025. gada oktobrim gāja bojā aptuveni 1200 cilvēku, savukārt Gazas joslā bojāgājušo skaits pieauga līdz vairāk nekā 67 183, plus 984 nāves gadījumi Rietumkrastā. Smagus zaudējumus cieta arī Izraēlas aizsardzības spēki, jo sauszemes ofensīvā Gazā gāja bojā 466 karavīri.
Politiskās norises un diplomātija
Šodienas ziņas nāca, kad ASV prezidents Donalds Tramps apmeklēja "Samitā par mieru" Ēģiptē. Klāt bija arī Vācijas un Lielbritānijas valstu vadītāji, tostarp kanclers Frīdrihs Mercs un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers. Tramps aicināja palestīniešus koncentrēties uz stabilitāti un ekonomisko attīstību, savukārt Mercs šodienu nosauca par vēsturisku, vēlreiz apliecinot cerību uz mieru reģionā. Savukārt Netanjahu īsā laikā atcēla savu dalību samitā, ko uzskatīja par Turcijas diplomātisku iniciatīvu.
Eiropas Savienība arī izvirzīja prasības un vēlas vietu plānotajā "Miera padomē", lai pārraudzītu pārejas valdību Gazas joslai. Arī Libānas prezidents Auns aicināja sākt jaunas sarunas ar Izraēlu un raksturo pašreizējo situāciju kā jutīgu un sprādzienbīstamu.
Cilvēce priekšplānā
Īpaša uzmanība tiek pievērsta ķīlnieku ģimenēm, kuras atvieglo tuvinieku atgriešanos pēc visām mokām un neziņas. Neskatoties uz to, viņi nepārprotami pieprasīja visu mirušo ķīlnieku atgriešanu un apraudāja to, kas bija neatgriezeniski zaudēts. Atbrīvoto ķīlnieku veselības pārbaudes, ko Izraēlā veica Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, liecina par cerību uz dziedināšanu un atgriešanos normālā stāvoklī šiem cilvēkiem. Šajā sakarā federālais prezidents Šteinmeiers pauda steidzamu nepieciešamību turpināt miera sarunas, savukārt Hamas jau paziņojis, ka turpinās cīņu pret Izraēlu.
Notikumi ap Tuvo Austrumu konfliktu un ar to nesaraujami saistītās humanitārās krīzes vēlreiz parāda šī reģiona sarežģītību un traģiskumu. Ceļš uz atrisinājumu šķiet grūts, taču, kā liecina ķīlnieku atgriešanās, vienmēr mirdz cerības.