Vēsturiskā diena: pēdējie ķīlnieki, kas atbrīvoti no Gazas pēc 738 dienām!
2025. gada 13. oktobrī pēc 738 dienām no Gazas joslas tika atbrīvoti 20 dzīvie ķīlnieki, jo Tuvo Austrumu konflikts turpina pieaugt.

Vēsturiskā diena: pēdējie ķīlnieki, kas atbrīvoti no Gazas pēc 738 dienām!
Daudziem aizkustinoša diena: 2025. gada 13. oktobrī, izlaižot visus 20 dzīvos Izraēlas ķīlniekus, cerības fāze, kas bija jau sen atgriezusies. Šos ķīlniekus Hamas turēja Gazas joslā vairāk nekā 738 dienas. Šodien Telavivā tūkstošiem cilvēku svinēja savu tuvinieku atgriešanos “ķīlnieku laukumā”, jo tika nodoti pirmie ķīlnieku ķermeņi, tikai papildinot zaudējumu bēdas un sāpes. Apmaiņā, vienojoties ar Hamas, palestīnieši tika atbrīvoti no cietuma 1968. gadā. Reakcijas tika izpildītas ar jauktām emocijām: atvieglojums, atgriežoties dzīvajā, bet arī dziļa sašutuma par mirušo ķīlnieku ziņām.
2023. gada 7. oktobrī Izraēlas murgs sākās, kad Hamas nogalināja apmēram 1200 cilvēkus un nolaupīja vairāk nekā 250 cilvēkus. Šis nepieredzētais uzbrukums izraisīja smagas cīņas, un turpmākajos gados konflikts satvēra visu valsti. Apskatot skaitļus, rāda, ka Tuvo Austrumu konflikts, kas plosījās kopš Izraēlas štata dibināšanas 1948. gadā, turpina nenogurstoši saasināties: Izraēlā līdz 2025. gada oktobrim nomira apmēram 1200 cilvēku, bet nāves gadījumu skaits Gazas joslā pieauga virs 67,183, plus 984 nāves rietumu krastā. Izraēlas aizsardzības spēki cieta arī smagus zaudējumus, un 466 karavīri nomira zemē ofensīvā Gazā.
Politiskā attīstība un diplomātija
Šodienas ziņas nāca, kad ASV prezidents Donalds Trumps Ēģiptē apmeklēja "miera samitu". Bija klāt arī vācu un Lielbritānijas vadītāji, tostarp kanclers Frīdrihs Mercs un Lielbritānijas premjerministrs Keirs Starmers. Trumps aicināja palestīniešus koncentrēties uz stabilitāti un ekonomisko attīstību, savukārt Mercs šodien sauca vēsturisko, atkārtoti apstiprinot cerību uz mieru reģionā. No otras puses, Netanjahu īsā laikā atcēla savu dalību samitā, kuru Turcija uzskatīja par diplomātisku iniciatīvu.
Eiropas Savienība arī izvirzīja prasības un vēlas vietu plānotajā “Miera padomē”, lai pārraudzītu pārejas valdību Gazas joslā. Libānas prezidents Aouns arī aicināja uz jaunām sarunām ar Izraēlu un apraksta pašreizējo situāciju kā jutīgu un sprādzienbīstamu.
Cilvēce priekšplānā
Īpaša uzmanība tiek pievērsta ķīlnieku ģimenēm, kuras pēc visām mokām un nenoteiktībām tiek atbrīvota no tuvinieku atgriešanās. Neskatoties uz to, viņi viennozīmīgi pieprasīja visu mirušo ķīlnieku atgriešanos un apraudāja to, kas tika neatgriezeniski zaudēts. Atbrīvoto ķīlnieku veselības pārbaudes, ko veica Sarkanā Krusta komiteja Izraēlā, ir cerības uz dziedināšanu pazīme un atgriešanās pie normalitātes šiem cilvēkiem. Šajā sakarā federālais prezidents Šteinmejers pauda steidzamu nepieciešamību pēc turpmākām miera sarunām, savukārt Hamas jau ir paziņojis, ka turpinās cīņu pret Izraēlu.
Tuvo Austrumu konfliktu un humānās krīzes, kas ir nesaraujami saistītas ar to, atkal parāda šī reģiona sarežģītību un traģēdiju. Ceļš uz izšķirtspēju šķiet grūts, taču, kā rāda atgriešanās ķīlnieki, vienmēr ir cerības mirdzums.