Studentu projekts Pasau: ebreju vēsture cīnās par atpazīstamību!

Studentu projekts Pasau: ebreju vēsture cīnās par atpazīstamību!

Pasavā, pilsētā ar notikumiem bagātu ebreju vēsturi, Leopoldinum ģimnāzijas skolēni ir apņēmības pilni piemiņas kultūrai. Antjes Spīlbergeres vadībā 16 studenti P-semināra ietvaros uzsāka projektu “Jewish to go”. Galvenais spēlētājs ir Omids Babakhans, kuru īpaši interesē veca tirdzniecības ēka, kas kādreiz piederēja Bernheimas ebreju tirgotāju ģimenei. Neskatoties uz šīs ēkas dziļo vēsturi, joprojām nav norādes par to, ko tā nozīmē pilsētai un tās ebreju pagātnei. Saskaņā ar ziņojumu Svētdienas avīze Grupa vēlas uzstādīt QR kodu dēļus vēsturiskās vietās, lai padarītu vēsturi taustāmu ikvienam.

Bernheimu ģimenei, kas savulaik darbojās Pasau no aptuveni 1898. līdz 1935. gadam, ir interesanta pagātne. Laikā pirms Otrā pasaules kara viņa ne tikai vadīja veiksmīgu biznesu, bet arī bija daļa no pilsētas dzīves. Tā teikts Lejasbavārijas Wiki ka Alfrēds un Berta Bernheimi bija spiesti pārdot savu biznesu 1935. gadā. Ģimenes pēcteči, kas tagad dzīvo izkaisīti pa Franciju, Izraēlu, ASV un Lielbritāniju, arī atceras savas saknes Pasau. Bernheimu ģimenes apmeklējums pilsētā 2008. gadā apliecināja šo ilgstošo mantojumu un interesi par viņu vēsturi.

Atmiņa un rezonanse

Tomēr, neskatoties uz intensīvo sagatavošanos un pozitīvajām atsauksmēm par projektu, Pasavas pilsētas atbalsta lūgumi paliek neatbildēti. Tas rada jautājumus par to, cik nopietni pilsēta izturas pret savu vēsturi. Prāvests Johens Vailds atzinīgi novērtēja projektu un vēlas aktīvi dot savu ieguldījumu piemiņas kultūras atdzīvināšanā. Tika nodibināta iniciatīvas grupa “atmiņas ceļa” izveidei. Jāskatās, vai pilsētas vadība izpildīs skolēnu vēlmes un vai būs lielāka sabiedrības iesaiste.

Plašākā kontekstā īpaši aktuāla ir diskusija par piemiņas kultūru. Pēdējos gados ir mainījies skatījums uz to, kā sabiedrība izturas pret nacionālsociālistisko pagātni. Debates par iekļaujošu pieeju atmiņai un jautājumu par to, kā migrantus var integrēt šajā kultūrā, ir kļuvušas sprādzienbīstamākas. Raksts no bpb pievēršas šim aspektam un parāda, ka daudzas balsis un atmiņas, kas ir daļa no sabiedrības daudzveidības, līdz šim ir palikušas nesadzirdētas. Atmiņas kultūra pēc migrācijas varētu palīdzēt diskusijā iesaistīt visus.

Noslēgumā atliek piebilst, ka Leopoldinum ģimnāzijas audzēkņu apņēmība ir svarīga zīme, ka nedrīkst aizmirst pilsētas ebreju vēsturi. Joprojām pastāvošie izaicinājumi ir tikpat acīmredzami kā iespējas, ko rada jaunas pieejas un sabiedrības līdzdalība.