Neatliekamās palīdzības pacienta nāve Austrijā: nepieciešams skaidrojums!

Neatliekamās palīdzības pacienta nāve Austrijā: nepieciešams skaidrojums!

Pašlaik Austrijā notiek karstas debates par veselības aprūpi, ko izraisīja traģiskais gadījums ar 54 gadus vecu neatliekamās palīdzības pacientu, kurš nomira no pārslodzes klīnikās. Incidents notika oktobra vidū, kad pacients ar sāpēm krūtīs tika ievietots Rorbahas slimnīcā. Tur tika atklāts aortas plīsums, taču to nevarēja ārstēt uz vietas. Tika pieprasīts transports uz piemērotu slimnīcu, taču visas trīs pieprasītās Austrijas valsts un universitātes slimnīcas, kā arī tuvējā Pasavas slimnīca atteicās uzņemt pacientu intensīvās terapijas gultu pārslogotības dēļ. Galu galā pacients nomira neilgi pēc neveiksmīgā transportēšanas mēģinājuma, kas izraisīja arvien skaļākus zvanus pēc pilnīgas informācijas.

"Kaut kam beidzot ir jānotiek. Mēs nevaram atļauties šādus gadījumus," sacīja Austrijas veselības ministre Korina Šūmane (SPÖ), kura ir paziņojusi par visaptverošu izmeklēšanu par ārkārtas situāciju pārvaldību veselības aprūpes sistēmā. Tās mērķis ir uzlabot aprūpes standartus valstī un nodrošināt, lai pacienti kritiskās situācijās savlaicīgi saņemtu pareizo medicīnisko palīdzību.

Veselības aprūpes izaicinājums

Pareizas veselības aprūpes nodrošināšana ir viens no svarīgiem valsts uzdevumiem Austrijā. Ir valsts un reģionālie plānošanas instrumenti, lai risinātu veselības sistēmas radītās problēmas. Šīs plānošanas galvenā sastāvdaļa ir Austrijas veselības strukturālais plāns (ÖSG), kas veido kopēju pacientu aprūpes sistēmu. Par ÖSG lemj federālā valdība, štati un sociālā apdrošināšana, un tajā ir iekļauta svarīga informācija par ambulatoro un stacionāro aprūpi, rehabilitāciju un lielu medicīniski tehnisko aprīkojumu.

Saskaņā ar ÖSG teikto, ir ļoti svarīgi panākt līdzvērtīgus aprūpes standartus visā Austrijā. Tas nav stingrs plāns, bet drīzāk "dzīvs produkts", kas tiek pastāvīgi atjaunināts. Pēdējā pārskatīšana notika 2023. gada 15. decembrī, un tā ir vērsta uz nākotnes izaicinājumiem līdz 2030. gadam. Mērķis ir uz pacientu vērsta integrēta aprūpe.

Kā liecina pašreizējā situācija, kas saistīta ar intensīvās terapijas gultu pārslodzi, aprakstītie pamatnosacījumi ir svarīgāki nekā jebkad agrāk. Augstais spiediens veselības aprūpes sistēmā skar ne tikai pacientus tieši, bet arī medicīnas personālu, kas bieži cieš no nestabiliem darba apstākļiem.

Politiskās reakcijas un perspektīvas

Pēc notikušā ažiotāžu sabiedrībā izraisīja arī veselības aprūpes jautājums. Visdažādākie politiķi šobrīd aicina vairāk investēt medicīnā un pārskatīt esošās struktūras. Tas notiek kontekstā, ko raksturo arī izmaiņas sociālajā viedoklī, līdzīgas diskusijas ar tām, kas saistītas ar fluora lietošanu dzeramajā ūdenī, kas pēc gadiem ilgām debatēm tiks atkārtoti ieviests Kalgari. Tas parāda, cik svarīgi ir pieņemt apzinātus lēmumus un paļauties uz zinātniskiem atklājumiem; tas jo īpaši attiecas uz veselības politiku.

Jāskatās, kādus pasākumus veselības ministrs Šūmans turpmāk veiks, lai nodrošinātu, ka nevienam pacientam vairs nekad nav jāatrodas tik traģiskā situācijā. Lieta kalpos kā mācība, ka Austrijas veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības.

Lai iegūtu papildinformāciju par Austrijas veselības aprūpes sistēmas struktūrām un pašreizējām norisēm, apmeklējiet vietni ZDF šodien, Sociālo lietu ministrija un NPR.