Neizskaidrojama atgriešanās nāve: kas īsti bija Hosē Bartols?

Neizskaidrojama atgriešanās nāve: kas īsti bija Hosē Bartols?

Pēdējās dienās kāda Spānijas pilsoņa lietā izmeklētājiem ir bijusi mistiska nāve. Vīrietis, pazīstams kā Hosē Bartols, uzdod daudz jautājumu par savu patieso identitāti. Inspektori Laura un Tomass Šmiti šobrīd cenšas noskaidrot viņa nāves apstākļus, kur viņi uzduras pavedienam, kas aizsākās pirms gadu desmitiem notikušā negadījumā. Kā ziņo raidorganizācija ZDF, skaidrības trūkums par upura identitāti ievērojami sarežģī izmeklēšanu. Izmeklētāji nonāk noslēpumu un iespējamo melu tīklā, kas ap Bārtola nāvi.

Papildus izmeklēšanai ir iesaistīti arī ģimenes aspekti. Mirjama Stokla plāno rezervēt numuru viesu namā Tomasam Šmitam, kurš drīzumā dosies atvaļinājumā. Rodas jautājums, vai ir nepieciešama divvietīga istaba un vai Šmitam ir jēga otrai operas biļetei. Šādi apsvērumi piešķir lietai cilvēcisku pieskārienu, izmeklētājiem cenšoties izgaismot noslēpumu.

Identitātes meklējumi

Tā kā komisārs Šmits šajā lietā iedziļinās, ir jāapsver arī sociālie jautājumi. Šajā kontekstā nacionālisms Spānijā nekādā ziņā nav problemātisks. Saskaņā ar Spānijas nacionālā lepnuma analīzi, to izaicina Katalonijas neatkarības kustība, kā arī Basku zemes un Galīcijas centieni saglabāt savu identitāti. Daudzveidīgās nacionālā lepnuma un identitātes perspektīvas tiek apspriestas daudz intensīvāk, īpaši ņemot vērā Franko diktatūru un tās sekas Spānijas sabiedrībā. Deutschlandfunk pievēršas dažādiem viedokļiem, sākot no vēsturiski noteikta nacionālā lepnuma līdz konstitucionālajam patriotismam.

Vēl viens akcents diskusijā par spāņu nacionālismu ir izaicinājums, ko izvirzīja dažas ievērojamas personas, piemēram, Iñigo Errejón no Podemos, kā arī dažādi vēsturnieki, kas nodarbojas ar Spānijas pagātni. Tādējādi Errejons pauž bažas par Spānijas kreiso apņemšanos ievērot nacionālo identitāti. Jautājumi par kopīgu valsts projektu ir aktuālāki nekā jebkad agrāk.

Spānijas kultūras aspekti

Nevar nepamanīt kultūras atšķirības Spānijā. To, cita starpā, uzsver flamenko dziedātāja Karmena Linaresa, kas savu ieguldījumu Spānijas kultūrā redz citā gaismā un liek saprast, ka gaumi un tradīcijas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot politiskai propagandai. Ar šādām balsīm ir skaidrs, ka Spānijas nacionālais lepnums balstās uz labi pamatotiem kultūras uzskatiem un nevar vienkārši darboties kā politisks instruments.

Vēl viens identitātes attīstības aspekts ir vēsturiskā analīze, kā to uzsvēra Xosé M. Núñez Seixas. Spānijas kādreizējās varenības zaudēšana, pilsoņu karš un Franko diktatūra ir veidojoši elementi, kas ietekmē mūsdienu nacionālo ideju. Spānijas vēstures notikumi tādējādi liek spāņu identitātei būt smagam pārbaudījumam, kas padara diskusiju par “spāņiem” sarežģītu un daudzpusīgu. Tas atspoguļojas arī pašreizējās sociālajās un politiskajās tendencēs, kas šodien veido mūsu priekšstatu par Spāniju. Academia ievieš šīs šķautnes milzīgā veidā.

Jāskatās, kā attīstīsies Hosē Bartola lieta un kādu jaunu ieskatu varēs gūt komisāri Tomass un Laura Šmita. Viena lieta ir skaidra: izmeklēšanas gaitā joprojām uzmanības centrā būs Spānijas daudzveidīgās kultūras un politiskās dimensijas.

Kamēr Ķelnes komisāri izmeklē šo lietu, viņi atklāj arī plašākus identitātes jautājumus, ko daudzi spāņi nēsā savās sirdīs. Vēstures, kultūras un personīgā likteņa kaulēšanās ir izaicinājums ikvienam, kas nodarbojas ar šo aizraujošo valsti.