Gigantiskā komēta C/2014 UN271: Zinātnieki brīdina par sprādzienbīstamām strūklām!

Gigantiskā komēta C/2014 UN271: Zinātnieki brīdina par sprādzienbīstamām strūklām!

Astronomijā vienmēr ir atklājumi, kas maina mūsu skatījumu uz Visumu. Īpaši uzkrītošs atradums ir komēta C/2014 UN271, kas pazīstama arī kā Bernardinelli dzintars. Jaunākās komētas analīzes, kas ir pabeigušas patiesu ceļojumu cauri Saules sistēmai, atklāj aizraujošas detaļas par tās sastāvu un uzvedību.Scinexx ziņo, ka analīzes atklāj ievērojamus oglekļa monoksīda (CO) spektrālos parakstus ap komētas kodolu. Šī ir pirmā spektroskopiskā CO izplūdes noteikšana no šīs komētas, un tā ir visattālākā oglekļa monoksīda noteikšana šajā viļņu garuma diapazonā.

Komēta tika atklāta 2014. gadā, kad tā vēl atradās 29 astronomisko vienību (AU) attālumā no Saules — milzīgā, aptuveni 4,3 miljardu kilometru attālumā. Tā ir lielākā zināmā komēta Ortas mākonī, kuras diametrs ir vismaz 100 kilometri, padarot to īpaši aizraujošu astronomiem un kosmosa entuziastiem.Wikipedia uzsver, ka atklājumu veica Pedro Bernardinelli un Gerijs Bernsteins, izmantojot arhīvu attēlus no Dark Energy Survey.Lai gan komēta nav redzama ar neapbruņotu aci, tā jau ir ieguvusi savu vārdu zinātnieku aprindās.

Kas padara komētu tik īpašu?

Viena no C/2014 UN271 aizraujošākajām iezīmēm ir tās izraisītie sprādzienbīstamie notikumi. 2024. gada februārī komēta piedzīvoja ievērojamu uzplaiksnījumu, kas liecina par komētas izvirdumu, kas izmeta lielu daudzumu putekļu un ledus. Un tas bija tikai sākums: apmēram mēnesi vēlāk sekoja vēl viens līdzīgs notikums. Astronomi sagaida, ka, tuvojoties saulei, komēta kļūs vēl aktīvāka.Pieaugošais saules starojums var izraisīt sasalušu molekulu sublimāciju, ļaujot gāzēm izkļūt kosmosā. Bez oglekļa monoksīda zinātnieki varētu sagaidīt arī metānu un citas gāzes, kas kļūs redzamas tikai tuvāko gadu laikā.

Komētas turpmākais ceļojums ir ne mazāk aizraujošs: 2031. gada janvārī tā sasniegs perihēliju, kur tā atradīsies tikai 10,9 AU attālumā no Saules, un pēc tam vistuvāk Zemei atradīsies 2031. gada 5. aprīlī. Par to ir arī vēl interesantāka informācija: Komēta šķērsos ekliptiku 2033. gada 8. augustā, kam vajadzētu piesaistīt daudzus astronomierus un astronomas.Komētas spilgtums laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam palielinājās par 1,5 magnitūdām, kas liecina arī par tās piedzīvoto aktivitāti.

Oortas mākonis un tā noslēpumi

Komēta C/2014 UN271 nāk no Ortas mākoņa — noslēpumaina apgabala mūsu Saules sistēmas ārējā malā, kas ir pilns ar ledu un akmeņainiem ķermeņiem. Šis mākonis aptver mūsu Saules sistēmu sfēriskā apvalkā un var uzņemt objektus līdz 100 000 AU attālumā. Daudzas no mūsu novērotajām komētām, iespējams, nāk no šī tālā reģiona.Ortas mākonis tika postulēts 1950. gadā, un tiek uzskatīts par tiešo ilgperioda komētu izcelsmi, savukārt īstermiņa komētas parasti nerodas no šī mākoņa.

Astronomiem C/2014 UN271 ir īpašs izpētes objekts, kura sarežģītā uzvedība joprojām tiek pētīta. Ar katru jaunu izvirdumu un atklājumu mēs varam gūt dziļāku ieskatu par šo komētu sastāvu, izcelsmi un ietekmi uz mūsu Saules sistēmu. Tāpēc joprojām ir aizraujoši redzēt, ko nesīs nākamie gadi!Nākotnes novērojumi sola daudz jaunu ieskatu šajā aizraujošajā objektā un tā ceļojumos cauri Visuma plašumiem.