Mēri skan trauksmi: pašvaldības finanšu krīzē!

Mēri skan trauksmi: pašvaldības finanšu krīzē!

Satraucošā notikumu pavērsienā 13 Vācijas štatu galvaspilsētu mēri šodien nosūtīja kancleram Frīdriham Merzam aizdedzinošu vēstuli. Viņi steidzami pieprasa lielāku atbalstu no federālās valdības, lai tiktu galā ar satraucošo pašvaldību finansiālo situāciju. Tā viņa ziņo Dienvidvācijas laikraksts.

Valsts parāds 2025. gadā sasniegs jaunu rekordlīmeni. Tas neatstāj pilsētas neskartas, jo izdevumi jau daudzos gadījumos pārsniedz ienākumus. Īpaši smagi skartas Bavārijas pašvaldības. Šī iemesla dēļ pilsētas, pašvaldības, rajoni un rajoni vēršas pie atbildīgajām institūcijām, lai tiktu finansiāli atviegloti. Šobrīd daudzām pašvaldībām, lai iztiktu kopā, nākas ķerties pie rezervēm, pārdot īpašumus un ņemt kredītus.

Izaicinājums nākotnei

Finansiālā situācija ir sarežģīta, un to raksturo pastāvīga došana un ņemšana. Tomēr vienošanās starp Bavārijas štata valdību un pašvaldību asociācijām ir spērusi soli uz uzlabojumiem. Pēc Bayern.de Pašvaldības finanšu izlīdzināšana 2025.gadam tiks palielināta līdz kopumā 11,98 miljardiem eiro, kas atbilst pieaugumam par 608,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Bavārijas iekšlietu ministrs Bekers Lucs uzsver, ka, lai arī šīs sarunas bija izaicinošas, tās raksturoja savstarpēja cieņa un uzsver stabilu pašvaldību finanšu nozīmi.

Jo īpaši galvenie piešķīrumi, kas palielināsies par 408,8 miljoniem eiro līdz vairāk nekā 4,85 miljardiem eiro, varētu būt ļoti noderīgi daudzām pašvaldībām. Tomēr finanšu resursiem būtu ne tikai jārisina pašreizējās problēmas, bet arī jāieplūst nākotnes investīcijās. Tostarp 800 miljoni eiro paredzēti slimnīcu investīcijām un 446 miljoni eiro investīciju pabalstam.

Ieskats nākotnē

Saskaņā ar to Pašvaldības 2025. gada finanšu pārskats Vācijas pašvaldību deficīts 2024. gadā varētu apšaubīt pašvaldību finansiālo rīcībspēju. Situāciju saasina vājie nodokļu ieņēmumi un nekontrolēti tēriņi tādās jomās kā personāla, materiālie izdevumi un sociālā palīdzība. Tiesas arī aktualizē jautājumu par valsts reformas nepieciešamību, jo ar to saistītie uzdevumi nereti ir milzīgi.

Turpmāko gadu perspektīvas nav īpaši optimistiskas. Inflācijas līmenis vēl vairāk apgrūtina pašvaldību finanšu plānošanu. Daudzas amata vietas nevar aizpildīt, jo budžeta situācija nepieļauj nekādu elastību. Valdes locekle Bridžita Mona uzsver, ka ir pienācis laiks risināt strukturālās problēmas un noteikt pašvaldībām skaidru finansiālo atbildību. Sociālo kohēziju pilsētās var nodrošināt tikai ar stingru federālo un štatu valdību apņemšanos.

Problēmas, ar kurām saskaras pašvaldības, nav tikai finansiālas. Izrādās, ka sociālā kohēzija tiek uzskatīta par vitāli svarīgu kopējam labumam un ir nepieciešams atbilstošs atbalsts. Kārtējās budžeta konsultācijas parādīs, vai pieteiktā pašvaldību finanšu izlīdzināšana un cita palīdzība būs pietiekama, lai ilgtspējīgi samazinātu slogu pašvaldībām.