Corpus Christi Ašafenburgā: 450 ticīgo svin cerību un kopienu

Corpus Christi Ašafenburgā: 450 ticīgo svin cerību un kopienu

2025. gada 19. jūnijs bija saistīts ar ticību un kopienu: ap 450 ticīgo piedalījās Corpus Christi procesijā Ašafenburgā, kuru klostera laukumā atklāja klostera mācītājs prāvests Martins Heims, iepretim iespaidīgajai svēto Pētera un Aleksandra klostera bazilikai. Klātesošo vidū bija mērs Jirgens Hercings, kā arī mēri Džesika Eilere un Ēriks Fēlers, kuri pasākumam piešķīra papildu svētku noskaņu. Gājiena tēlu bagātināja ģilžu un baznīcu apvienību karogu delegācijas, kurām bija devīze “Cerību svētceļnieki” – vadmotīvs, kas raksturoja arī Vircburgas un Šveinfurtes gājienus.

Savā homīlijā prāvests Heims uzsvēra, ka pāvesta Franciska noteiktajam Svētā gada devīzei ir jāmudina cilvēki dzīvot kā “cerības svētceļnieki”. Viņš arī atgādināja Jēzus vārdus, ko viņš citēja no tā laika evaņģēlija: "Dodiet viņiem kaut ko ēst!" Tas uzsvēra nesavtīgas dzīves un solidaritātes nozīmi, kas ir īpaši svarīga vērtība krīžu un traģēdiju laikā, piemēram, nesenajā nopietnajā uzbrukumā Ašafenburgā.

Corpus Christi: Svētku ticības izpausme

Corpus Christi gājiens tradicionāli ved uz dažādiem altāriem, un Ašafenburgas svētki nebija izņēmums. Pēc atvēršanas Stiftsplatz, ceļš veda uz Dievmātes draudzes baznīcu iepretim Johanisburgas pilij. Šeit tēvs Nikola Kursio runāja par terminu “derība” Euharistijas kontekstā, savukārt tēvs Valentijs Kužjē runāja par Emmausas mācekļiem un viņu jauno cerību. Arī parastais padomnieks mācītājs Roberts Zauers runāja un pievērsās evaņģēlista Jāņa atvadu runās teiktajam “Es esmu ceļš”.

Gājiena muzikālo pavadījumu nodrošināja talantīgais pūtēju orķestris Melomania no Obernavas, kas radīja svētku noskaņu. Cītīgie talkotāji no Herca Jēzu draudzes izveidoja arī skaistu ziedu attēlu ar devīzi “Cerību svētceļnieki”, kas vizuāli paspilgtināja visu pasākumu. Atgriešanās ceļš caur Herstallstrasse veda atpakaļ uz Stiftsplatz, kur prāvests Heims deva pēdējo svētību un dziedāja “Te Deum laudamus”.

Tradīcija un vēsture

Corpus Christi ir senas tradīcijas, kas aizsākās 13. gadsimtā. Festivālu aizsāka Juliāna no Lježas, kurai bija vīzija par iztrūkstošiem Euharistijas godināšanas svētkiem. Pirmo reizi tas tika ieviests 1246. gadā un atrada savu vietu visā katoļu baznīcā 1264. gadā pāvesta Urbāna IV vadībā. Festivāla centrālais vēstījums ir Jēzus klātbūtne piemiņas svētkos, un tā tiek uzturēta dzīvu gājienu un publisku svētku laikā. Pārsvarā katoļu apgabalos Vācijā Corpus Christi ir pat valsts svētki.

Festivāls tika svinēts arī Vircburgā. Bīskaps Dr.Francs Jungs svinēja pontifikālo misi Svētā Kiliāna katedrālē, par kuru muzikāli nodrošināja katedrāles koris Aleksandra Rūta vadībā. Euharistiskā svētība tika sniegta dažādās stacijās procesijā, kas veda cauri pilsētas centram.

Corpus Christi kā notikuma, kas ietekmē sabiedrību, nozīme izpaužas ticīgo plašā līdzdalībā, kas izrāda solidaritāti, neskatoties uz dzīves izaicinājumiem. Corpus Christi svētki joprojām ir dinamiska ticības un cerības izpausme sabiedrībā.