Merz aicina veikt smagas reformas: drošus sociālos pabalstus nākotnei!

Merz aicina veikt smagas reformas: drošus sociālos pabalstus nākotnei!

Ziemeļreinas-Vestfālenes CDU štata partijas konferencē Bonnā skaļi sacīja kanclers Frīdrihs Mercs. Radio912 stingri uzsvēra nepieciešamību veikt reformas sociālajā sektorā. Merzs pauda skaidru kritiku par pašreizējo sociālo pabalstu sistēmu, īpaši iedzīvotāju naudu. Viņš uzsver, ka Vācija dzīvo pāri saviem līdzekļiem un esošā sistēma vairs nav finansiāli dzīvotspējīga. Atbildība, pēc Merža domām, gulstas nevis uz pabalstu saņēmējiem, bet gan nepārprotami politiķiem.

Laikā, kad sabiedrībā nemitīgi tiek apspriestas tādas reformas kā pilsoņu pabalsti un likumā noteiktās pensijas, kanclere Bonnā izvirza jautājumu par to, kā jaunajai paaudzei nākotnē tiks nodrošināta labklājība un darbavietas. "Mums ir jāpieņem lēmumi, kas var būt sāpīgi," skaidro Merzs un paziņo, ka valdība ir apņēmusies veikt izmaiņas.

Nepieciešama reforma sociālajā sektorā

Mercs reformu procesu uzskata par "sarežģītu ceļu", ko nevajadzētu novērtēt par zemu. Diskusija par sociālajiem pabalstiem ir bijusi aktuāla tēma jau gadiem, tāpat kā šī Bēklera fonds nosaka. Pat pēc 20 gadus ilgas Šrēdera darba kārtības labklājības valsts reforma joprojām ir pretrunīga. Sabiedrības labuma atbalstītāji apgalvo, ka "jebkurš darbs ir labāks par bezdarbu", taču šis viedoklis bieži vien ir pretrunā ar pagaidu darba un minidarba realitāti.

Visaptveroša sociālā drošība ir būtiska ne tikai nabadzības novēršanai, bet arī ekonomikas stabilitātes un sociālās kohēzijas nodrošināšanai. Tomēr pašreizējais izaicinājums ir tāds, ka daudzi cilvēki, neskatoties uz tiesībām uz sociālajiem pabalstiem, bieži tos neizmanto, jo nedrošība un nelikumības sajūta liedz to darīt.

Personīgā atbildība un nākotnes risinājumi

Mercs aicina lielāku uzsvaru uz personīgo atbildību kā daļu no savām reformām. Pielāgojot mājokļu izmaksas un pieaugot enerģijas cenām, iedzīvotāju naudai, kas pašlaik veido tikai 4,2% no sociālā budžeta 54 miljardu eiro apmērā gadā, jākļūst efektīvākai. Galu galā daudzi pilnas slodzes darbinieki paļaujas uz sociālajiem pabalstiem, jo ​​viņu alga bieži vien nav pietiekama.

Problemātisks ir arī iztikas minimuma jautājums, jo tas ir vērsts uz 20% nabadzīgākajām mājsaimniecībām un tādējādi atražo nabadzību. Merža prognozes iezīmē ainu, kurā jāstabilizē ne tikai pensiju līmenis, bet būtiska loma ir arī jautājumam par bērnu aprūpes vietām dienas centros. Nepieciešamība pēc 600 miljardiem eiro papildu valsts investīcijām kļūst par būtisku, lai Vācija būtu uzticama nākotnei un risinātu sociālās politikas izaicinājumus.

Šo dažādo aspektu iekļaušana liecina, ka labklājības valsts reformu fundamentālie apsvērumi ne tikai iegūst lielāku nozīmi Bonnā, bet arī ilgtermiņā ietekmēs sabiedrību visā Vācijā. Merza apņēmība varētu būt sākums tālejošām pārmaiņām, kas ir vēl jo svarīgākas, ņemot vērā pašreizējās sociāli ekonomiskās problēmas.