Mercs prasa smagas reformas: drošus sociālos ieguvumus nākotnei!

Mercs prasa smagas reformas: drošus sociālos ieguvumus nākotnei!

Ziemeļreinas-Vestfālijas CDU valsts partijas konferencē Bonnā kanclers Frīdrihs Mercs skaļi sacīja Radio912 stingri uzsvēra nepieciešamību pēc reformām sociālajā sektorā. Mercs pauda skaidru kritiku par pašreizējo sociālo pabalstu sistēmu, īpaši pilsoņu naudu. Viņš uzsver, ka Vācija dzīvo ārpus saviem līdzekļiem un ka esošā sistēma vairs nav finansiāli dzīvotspējīga. Pēc Merca teiktā, atbildība nav saistīta ar ieguvumu saņēmējiem, bet skaidri ar politiķiem.

Laikā, kad tādas reformas kā pilsoņu pabalsti un likumā noteiktās pensijas pastāvīgi tiek apspriestas publiski, Bonnas kanclers izvirza jautājumu par to, kā jaunajai paaudzei tiks nodrošināta nākotnes labklājība un darba vietas. “Mums jāpieņem lēmumi, kas var būt sāpīgi,” skaidro Mercs un paziņo, ka valdība ir apņēmusies veikt izmaiņas.

Nepieciešamība pēc reformas sociālajā nozarē

Mercs reformas procesu uzskata par “grūtu ceļu”, kuru nevajadzētu novērtēt par zemu. Diskusija par sociālajiem ieguvumiem gadiem ilgi ir bijusi karsta tēma, tāpat kā šī Böckler fonds nosaka. Pat pēc 20 Schröder darba kārtības labklājības valsts reforma joprojām ir pretrunīga. Sabiedrības pabalstu atbalstītāji apgalvo, ka “jebkurš darbs ir labāks nekā nav darba”, bet šo viedokli bieži ir pretrunā ar pagaidu darba un mini spriedumu realitāti.

Visaptveroša sociālā nodrošinājuma nodrošināšana ir būtiska, lai novērstu nabadzību, bet arī nodrošinātu ekonomisko stabilitāti un sociālo kohēziju. Tomēr pašreizējais izaicinājums ir tas, ka daudzi cilvēki, neskatoties uz to, ka viņiem ir tiesības uz sociālajiem pabalstiem, bieži tos neizmanto, jo nedrošība un nelikumības sajūta neļauj viņiem to darīt.

Personīgā atbildība un nākotnes risinājumi

Mercs prasa lielāku uzsvaru uz personīgo atbildību kā daļu no viņa reformām. Pielāgojot mājokļu izmaksas un pieaugošās enerģijas cenas, pilsoņu nauda, ​​kas šobrīd veido tikai 4,2% no sociālā budžeta - 54 miljardus eiro gadā, ir jākļūst efektīvākai. Galu galā daudzi pilna laika darbinieki paļaujas uz sociālajiem ieguvumiem, jo ​​viņu algas bieži vien nepietiek.

Izdošanas minimālais jautājums ir arī problemātisks, jo tā mērķis ir 20% nabadzīgāko mājsaimniecību un tādējādi reproducē nabadzību. Merca prognozes rada attēlu, kurā ir jāatstāj ne tikai pensiju līmenis, bet arī būtiska loma ir jautājumam par bērnu aprūpes vietām dienas aprūpes centros. Nepieciešamība pēc 600 miljardiem eiro papildu valsts ieguldījumos kļūst būtiska, lai Vācija padarītu nākotnes drošu un risinātu sociālās politikas problēmas.

Šo dažādo aspektu iekļaušana liecina, ka labklājības valsts reformu pamatapromi ne tikai gūst nozīmi Bonnā, bet arī ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrību visā Vācijā. Merca apņēmība varētu būt tālejošu izmaiņu sākums, kas ir vēl steidzamāks, ņemot vērā pašreizējos sociāli ekonomiskos izaicinājumus.