Brēmene plāno rekordlielus kredītus: 148 miljonus izglītībai un sociālajām lietām!

Brēmene plāno rekordlielus kredītus: 148 miljonus izglītībai un sociālajām lietām!

Brēmerhāfenē ir daudz dārdoņu, jo pilsētas dome gatavojas rīkot svarīgu īpašo sēdi. Par trešo 2023. gada papildbudžetu lems 15. decembrī. Šīs steidzamības iemesls? Federālās konstitucionālās tiesas izšķirošais spriedums, kas nosaka, ka līdzekļi no ārkārtas aizdevumiem ir jāiztērē tajā pašā gadā. Rezervju veidošana no šiem līdzekļiem vairs nav atļauta. Tas radīs dažas izmaiņas, kas skars ne tikai Brēmerhāfenu, bet arī visu reģionu. Pilsētai ir jālikvidē 2022. gadā izveidotais Brēmerhāfenas fonds un jāņem jauni ārkārtas aizdevumi, lai tiktu galā ar Koronas izraisītajām sekām. Tas varētu radīt papildu spriedzi pilsētas finansiālajai elastībai.

Taču pasākumi attiecas ne tikai uz Brēmerhāfenu. Lieli plāni ir arī Brēmenes pilsētai. Skaļi Brēmenes jaunumi Tagad Senāts ir apstiprinājis 2025.gada papildbudžeta projektus un plāno aizņemties milzīgus 148 miljonus eiro. Tas ir paredzēts budžeta situācijas uzlabošanai, un tas ir bijis iespējams, veicot izmaiņas Pamatlikumā un ar to saistītajā strukturālās komponentes īstenošanas likumā.

Finanšu izaicinājumi

Pašvaldības ir pakļautas spiedienam. Finanšu senators Bjerns Fekers uzsver, ka ekonomikas lejupslīde un vājie nodokļu ieņēmumi rada ievērojamu slogu pašvaldību budžetiem. Pati Brēmene fiksē pieaugošus tēriņus sociālajiem pabalstiem, kas pieauguši par 16 miljoniem eiro. Arī izglītības un aprūpes izmaksas nepārtraukti pieaug. Izmaiņas nodokļu likumā federālā līmenī arī noslogo valsts budžetu ar zaudējumiem vairāk nekā 31 miljona eiro apmērā.

Kopējā situācija ir saspringta: valsts koriģētie ienākumi ir ap 6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi gandrīz tikpat lieli. Arī Brēmenes pilsēta nav rožainā situācijā. Ar gandrīz 4 miljardu eiro ienākumiem un nedaudz vairāk par 4 miljardiem eiro izdevumiem, situācija pasliktinās. Uzmanīgs lasītājs zina: nav nekas jauns, ka pilsētām ir jāņem vairāk kredītu, lai segtu smagus izdevumus — dilemma, kas, iespējams, turpināsies vēl kādu laiku.

Koncentrējieties uz izglītību un sociālajiem jautājumiem

Papildbudžeti ir paredzēti arī specifisku papildu vajadzību segšanai. Vairāk nekā 60 miljoni eiro budžeta palielinājumos paredzēti pasākumiem izglītības, sociālo lietu un iekšlietu jomā. Cita starpā būtu jāparedz vairāk skolotāju un ierēdņu. Lai nodrošinātu pilsētas drošību, būtu jāpalielina arī policistu skaits.

Šajā kontekstā kļūst skaidrs, cik steidzami nepieciešami šie finanšu pasākumi. Jāskatās, vai plānotie soļi būs pietiekami, lai pārvarētu nākamo gadu izaicinājumus. Viena lieta ir skaidra: pašvaldības ne tikai ietaupa uz izglītību, bet arī labi palīdz atrast nepieciešamo naudu pareizajai lietai – pat ja tas nozīmē nonākšanu parādu slazdā.

Galu galā paliek cerība, ka līdzās aizņēmumiem tiks atrasti jauni veidi, kā ilgtermiņā stabilizēt pašvaldību finanses un sekot līdzi iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Galu galā tas ir jebkuras labas pilsētas attīstības viss un beigas.