Vācijas rūpniecība krīzē: viena gada laikā zaudētas 101 000 darbavietas!

Vācijas rūpniecība krīzē: viena gada laikā zaudētas 101 000 darbavietas!

Ķelnes ekonomikas apstākļos noskaņojums joprojām ir vājš, ņemot vērā sarežģītos tirgus apstākļus. Kā Telepolis ziņots, Vācijas rūpniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi 2023.gada pirmajā ceturksnī kritušies par 0,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas iezīmē septīto ceturksni pēc kārtas, kad ieņēmumi samazinās. Īpaši skartas ir tādas nozares kā gumijas un plastmasas rūpniecība, kuras pārdošanas apjomi kritušies par 3,1%, un tekstila un apģērbu rūpniecība, kas cīnās ar 2% kritumu.

Situācija darba tirgū ir arī satraucoša: saskaņā ar aptaujām pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Vācijas rūpniecībā tika likvidēti vairāk nekā 101 000 darba vietu. Tie ir nopietni skaitļi. Īpaši smagi cietusi automobiļu rūpniecība, kurā ir zaudētas gandrīz 45 400 darbavietas, kas ir gandrīz 6% kritums. EY aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz trešā daļa Vācijas rūpniecības uzņēmumu plāno pārcelt darba vietas uz ārzemēm.

Strukturālās izmaiņas un darbavietas

Strukturālās pārmaiņas Vācijas rūpniecībā paātrina dažādi faktori. Augstās enerģijas izmaksas, pārmērīga birokrātija, akūts kvalificētu darbinieku trūkums, slikta infrastruktūra un iedzīvotāju novecošana ietekmē nozari. Skaļi ikdienas ziņas Metāla, elektrotehnikas un būvniecības nozarēs arvien vairāk tiek zaudētas darba vietas, kas liecina par deindustrializācijas sākumu.

ZF Koblencas uzņēmumu padomes priekšsēdētājs Erdals Tahta kritiski vērtē uzņēmuma plānus līdz 2028. gadam Vācijā likvidēt kopumā 14 000 darbavietu. Šis piemērs raksturo lielu skaitu uzņēmumu, kas cīnās ar sarežģītām tirgus situācijām. Bilstein arī plāno likvidēt 200 darbavietas Trīrē, savukārt Eberspächer jau ir atcēlis 200 darbavietas citos reģionos.

Atšķirība starp iekšējo pieprasījumu un eksporta situāciju

Manāms ir neoptimālā attīstība eksporta tirgū. Kamēr Vācijas preču eksports uz ASV palielinājās par 3%, eksports uz Franciju samazinājās par 5%, bet uz Ķīnu pat par 15%. Šis stagnējošais pieprasījums būtiski ierobežo uzņēmumu iespējas nodrošināt darbavietas. Telepolis arī sniedz pierādījumus, ka 84% aptaujāto vadītāju pašreizējo ekonomisko situāciju vērtē negatīvi.

Lai gan DAX kompāniju dividendes 2023. gadā ir tikai par 0,2% mazākas nekā iepriekšējā gadā un ir 54 miljardi eiro, rodas jautājums, vai no tā var gūt labumu arī darbaspēks. EY eksperts Brorhilker brīdina par turpmāku darba vietu samazināšanu un prognozē, ka līdz gada beigām varētu tikt zaudētas vēl vismaz 70 000 darbavietu. Viņš aicina stiprināt iekšējo pieprasījumu un uzlabot ekonomiskos apstākļus, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas.

Rezumējot, spiediens uz Vācijas rūpniecību pieaug un izaicinājumi ir milzīgi. Ja politiskā situācija nekavējoties nemainīsies, tam var būt tālejošas sekas Vācijai kā atrašanās vietai un tās darbiniekiem. Nākamie mēneši būs izšķiroši.