Hamburga aicina izstrādāt visaptverošu koncepciju pret psiholoģiskiem draudiem pēc uzbrukuma

Hamburga aicina izstrādāt visaptverošu koncepciju pret psiholoģiskiem draudiem pēc uzbrukuma

Hanzas pilsētā Hamburgā viļņi sit augstu vilni pēc traģiskā naža uzbrukuma galvenajā dzelzceļa stacijā maijā, kas izraisīja sašutuma un bažu vilni. 39 gadus veca sieviete smagi ievainoja 18 cilvēkus tikai vienu dienu pēc tam, kad viņa tika atbrīvota no psihiatriskās klīnikas Lejassaksijā. Skaļi Pasaule Izrādījās, ka sieviete jau iepriekš pievērsusi uzmanību par vardarbības aktiem. Šim draudīgajam notikumam tagad ir tālejošas sekas.

Lai novērstu šādus incidentus nākotnē, Hamburgas iekšlietu iestādes ieviesušas jaunus pasākumus. Plāns paredz uzlabot pārrobežu sadarbību darbā ar garīgi slimiem cilvēkiem un izveidot sistēmu risku agrīnai atklāšanai. Gaidāmajā iekšlietu ministru konferencē Brēmerhāfenē tiks apspriesta atbilstoša ierosinātā rezolūcija, kas paredz labāku koordināciju starp drošības un veselības iestādēm. Mērķis ir padarīt informāciju par garīgām slimībām pieejamu policijai. Šie pasākumi ir daļa no melnsarkanās federālās valdības koalīcijas līguma, kas paredz agrīnu risku identificēšanu.

Ierosinātie pasākumi detalizēti

Ierosinātā plāna galvenais elements ir valsts riska novērtēšanas kompetences centra izveide, kurā tiks apvienotas policijas un psihologu zināšanas. Šī iniciatīva tika uzsākta, reaģējot uz tādiem incidentiem kā uzbrukums ar nazi Hamburgā un Jehovas liecinieka apšaude, un Hamburgā kopš 2024. gada oktobra ir riska novērtēšanas kompetences centrs (KORIS). Līdz šim šajā komandā ir aptuveni 30 eksperti, kas intensīvi strādā ar potenciāli bīstamiem cilvēkiem ar psiholoģiskām problēmām.

Tomēr pašreizējie notikumi liecina, ka ar šiem pasākumiem nepietiek: Hamburgas policijai pirms uzbrukuma galvenajā dzelzceļa stacijā nebija informācijas par vainīgo. Tas rada jautājumu par to, vai tiek izplatīta pietiekama pārrobežu informācija. Vēl viens incidents Vasarsvētku nedēļas nogalē Minhenē, kurā sieviete arī uzbruka vairākiem cilvēkiem ar nazi un galu galā viņu nošāva policija, ilustrē preventīvo pasākumu steidzamību. Arī šī pāridarītāja iepriekš bija pievērsusi sev uzmanību ar uzkrītošu uzvedību.

Garīgā veselība fokusā

Garīgā veselība ir arī aktuāla tēma Eiropas līmenī. Saskaņā ar PVO Garīgās slimības skar vairāk nekā 150 miljonus cilvēku Eiropas reģionā, un tikai trešā daļa skarto saņem nepieciešamo palīdzību. Jaundibināta garīgās veselības alianse ir izvirzījusi sev mērķi novērst aprūpes trūkumus, lai ilgtspējīgi uzlabotu situāciju.

Tāpēc Hamburgas priekšlikumi par riska novērtēšanu un rīcību ar garīgi slimiem cilvēkiem varētu būt daļa no visaptverošākas stratēģijas. Būtu jāpastiprina apmaiņa starp dažādām iestādēm, vai tās būtu drošības vai veselības aizsardzības iestādes. Jans Reinecke no Vācijas Kriminālpolicijas darbinieku asociācijas atbalsta Iekšlietu iestādes pieeju, savukārt Veselības ministru konferencē Veimārā tiek apspriesta arī informācijas apmaiņa starp sociālajām, tiesu un drošības iestādēm.

Izaicinājumi ir lieli, un jo īpaši pašreizējā laikā, kad pieaug sociālā nevienlīdzība un COVID-19 pandēmijas izraisītais stress, ir ļoti svarīgi efektīvi veicināt un aizsargāt garīgo veselību. No mums visiem ir jārod risinājumi, kas gan atbalsta neaizsargātās personas, gan nodrošina sabiedrības drošību.