Vairāk nekā divas trešdaļas vāciešu izvairās no ziņām – kāpēc?

Vairāk nekā divas trešdaļas vāciešu izvairās no ziņām – kāpēc?

Pašreizējais pētījums izraisa satraukumu Vācijā: “Reuters Institute Digital News Report 2025” liecina, ka 71% interneta lietotāju aktīvi izvairās no ziņām. Tas nozīmē, ka pagājušā gada rādītājs 69% atkal ir pieaudzis. Ievērojami iemesli šai tendencei ir negatīvā ietekme uz garastāvokli, ko norādīja 48% aptaujāto. Daži arī jūtas noguruši no konfliktu un karu pārbagātības. Saskaņā ar ziņojumu 39% ziņu izvairītāju šajā kontekstā izjūt stresu, ko pētniece Džūlija Bēre raksturo kā selektīvu izvairīšanos no ziņām, kas nenozīmē ziņu nepatērēšanu vispār.

Interesanti ir tas, ka gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kas vecāki par 55 gadiem, biežāk komentē, ka karu atspoguļojums ir pārāk daudz. Jaunākiem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 43% apgalvo, ka jūtas noguruši no ziņu plūdiem, savukārt 19% uzskata, ka informācija viņiem nav svarīga. Neskatoties uz izvairīšanos no jaunumiem, interese joprojām ir stabila: 55% pieaugušo Vācijā joprojām ļoti interesējas par ziņām, un 91% patērē ziņas vairākas reizes nedēļā, piemēram, Radio lūpu ziņojumi.

Uzticība ziņām saglabājas stabila

Vēl viens pozitīvs aspekts ir uzticības līmenis ziņu avotiem. 45% pieaugušo tiešsaistes iedzīvotāju uzticas lielākajai daļai ziņojumu, parādot uzticības stabilitāti, kas īpaši tiek atspoguļota publiskajās ziņās, kā arī vietējos un reģionālajos laikrakstos. Pārsteidzoši, ka vairāk nekā 50% aptaujāto uzskata, ka cilvēku radītās ziņas ir uzticamākas nekā mākslīgā intelekta radītās ziņas. Leibnica HBI piezīmes.

Sociālie mediji ir viens no visizplatītākajiem ziņu avotiem. 66% pieaugušo lietotāju to lieto vismaz reizi nedēļā. Sociālie tīkli, piemēram, YouTube un Instagram, sasniedz augstu lietošanas līmeni, īpaši 18–24 gadus vecu cilvēku vidū. Šo platformu uzticamības izaicinājums ir tas, ka 57% respondentu uzskata TikTok un 53% uzskata, ka X (iepriekš Twitter) ir bīstams viltus ziņu izplatīšanai.

Izvairīšanās no ziņām kā aizsardzības stratēģija

Vēl viens ziņojumā uzsvērts jautājums ir izvairīšanās no jaunumiem kā aizsardzības mehānisms. Šo izvairīšanos noteikti var pavadīt pozitīva ietekme, piemēram, lielāka pilsoniskā iesaistīšanās. No tā izriet, ka izvairīšanos no ziņām nevajadzētu uzskatīt par neieinteresētību, bet gan par pašaizsardzības veidu pret psiholoģisko stresu, piemēram, ARD mediji paskaidroja.

Rezumējot, rodas daudzšķautņaina aina par izvairīšanos no jaunumiem Vācijā. Lai gan daudzi cilvēki aktīvi atsakās no negatīvām ziņām, uzticēšanās uzticamiem ziņu avotiem joprojām ir stabila. Vienlaikus mediju ainavai tiek izvirzītas jaunas prasības, kurām jāatbilst mūsdienu lietotāju vajadzībām un vēlmēm. Pēc intensīvas ziņošanas par konfliktiem, pandēmijām un citām krīzēm, šķiet, ka iedzīvotāji meklē jaunu pieeju ziņām - tādu, kas labāk veicina viņu garīgo veselību.