Šlēsviga-Holšteina Baltijas jūras aizsardzībai pievērš vislielāko uzmanību!

Šlēsviga-Holšteina Baltijas jūras aizsardzībai pievērš vislielāko uzmanību!

Situācija Baltijas jūrā ir tikai rožaina. 2025. gadā Šlēsvigas-Holšteinas valdība saskarsies ar milzīgām ekoloģiskām problēmām. Šlēsviga-Holšteina plāno visaptverošu rīcības plānu Baltijas jūras aizsardzībai un atdzīvināšanai. Vides ministrs Tobiass Goldšmits uzskata, ka tagad ir labāki apstākļi jūras ekosistēmas ilgtermiņa aizsardzībai. Diskusija par Baltijas jūras aizsardzību, kas pēdējā laikā ir attīstījusies ievērojami pozitīvi, pūš svaiga gaisa elpa, intervijā ar zvaigzne.

2023. gada pavasarī jau notikuši vairāki informatīvi pasākumi, lai iepazīstinātu ar rīcības plānu. Turklāt melnzaļā koalīcija 2024. gada martā vienojās par jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi. Aptuveni 12,5% no Šlēsvigas-Holšteinas Baltijas jūras būtu stingri jāaizsargā. Jūras dabas rezervāti ir plānoti uz rietumiem no Fehmarn salas, Hohwachter līča dienvidos un starp Schmelz un Gelting grīvu. Šo jauno apgabalu noteikšanas process turpinās, un ir paredzēts, ka tas tiks pabeigts līdz 2026. gadam. Sabiedrības līdzdalība šeit ir svarīgs elements, lai nodrošinātu iedzīvotāju piekrišanu.

Visaptveroša aizsardzības pieeja

Bet kur ir gaisma, tur ir arī ēnas. Neskatoties uz paredzēto progresu, bažas rada dažādas puses. Valsts zivsaimniecības asociācija ir kritizējusi rīcības plānu un norādījusi uz zvejniekiem izšķirošo piekāpšanos trūkumu. Goldšmits atzīst, ka zvejnieki cieš no sliktā Baltijas jūras stāvokļa un redz Baltijas jūras aizsardzību kā būtisku ieguldījumu zvejniecības nākotnē. Vēl viena problēma ir palielinātais slāpekļa un fosfāta pieplūdums no lauksaimniecības Baltijas jūras sateces baseinā. Līdz 2030. gadam ir jāietaupa 10 %, bet līdz 2035. gadam — pat 20 %. Goldšmits aicina lauksaimniecību uzņemties lielāku ieguldījumu šajā jautājumā.

Steidzami nepieciešamos pasākumus Baltijas jūras ekoloģisko problēmu apkarošanai var īstenot tikai visu pušu kopīgiem spēkiem. Goldšmits ir pārliecināts, ka plānotie soļi ir nepieciešami, lai pasargātu Baltijas jūru no turpmākas lejupslīdes. Lai apmierinātu pieaugošo vajadzību rīkoties, cits avots uzsver, ka ir stingri jāievēro federālās saistības aizsargāt Baltijas jūru. Pretējā gadījumā pastāv pārkāpuma procedūru un iespējamas soda naudas risks. Tam var būt nopietnas sekas Baltijas jūras dzīvotnei, kas jau ir pakļauta uzbrukumam un kuru apdraud pieaugošais piesārņojums, atkritumi un barības avotu zudums daudzām sugām. Schleswig-holstein.de apraksta.

Skats uz izaicinājumiem

Baltijas jūra cieš no dažādām ekoloģiskām diskusijām. Nekaitīgas aļģes aizsprosto piekrastes līnijas, savukārt mirušās zonas palielinās un iznīcina svarīgus biotopus. Pludmales ligzdotāji atrod arvien mazāk netraucētu ligzdošanas vietu, un samazinās jūras pīļu skaits, kuru barošanai nepieciešami mierīgi ūdeņi. Šo problēmu risina lsv-sh.de pasvītrots, kas vēlreiz parāda pasākumu steidzamību.

Šobrīd tiek izstrādāti nacionālā parka plāni, kas raisīs tālejošas diskusijas par ūdens sporta veidu izmantošanu. Goldšmitam jau nācies pārskatīt dažus neskaidros izteikumus par federālo ūdensceļu izmantošanu, kas neietilpst ministrijas ietekmes sfērā. Ūdens sporta asociāciju vidū valda liela skepse, īpaši, ja runa ir par iespējamiem lietošanas ierobežojumiem. Neskatoties uz to, Šlēsviga-Holšteina cenšas panākt sevi kā sporta valsts slavu, kas savukārt koncentrējas uz līdzsvaru starp dabas aizsardzību un izmantošanu sportā.

Šajā kontekstā kļūst skaidrs, ka Baltijas jūras aizsardzība ir ne tikai obligāts uzdevums, bet arī iespēja saglabāt dabu nākamajām paaudzēm. Galvenā uzmanība tiek pievērsta centieniem aizsargāt ūdeni ne tikai vides, bet arī reģiona iedzīvotāju interesēs. Ceļš būs garš un akmeņains, taču ir sākotnējie panākumi, kas dod cerību. Jāskatās, kā pasākumi attīstīsies un kādu pozitīvu ietekmi tie atstās uz Baltijas jūru.