Frankfurte svin vienotības 35 gadus: kabrioletu un džeza festivāls Trabi!

Frankfurte svin vienotības 35 gadus: kabrioletu un džeza festivāls Trabi!

2025. gada 3. oktobrī Frankfurtē tiks svinēti īpaši svētki: Vācijas apvienošanās 35. gadadiena. Zaļais Trabi kabriolets, kas ražots Cvikavā 1987. gadā, stāv uz Römerbergas kā spēcīgs šīs vēsturiskās dienas simbols. Pilsēta svētkus papildinājusi ar kopienas svētkiem, kas tagad ilgst trīs dienas. Džeza grupas sniedz muzikālus akcentus uz skatuves iepretim Alte Nikolaikirche, savukārt Frankfurtes mērs Maiks Jozefs (SPD) sveic viesus un uzsver kopīgo atbildību par brīvību un demokrātiju. Viņš atkārtoti aicina būt modriem pret pieaugošo skepsi, ka Austrumi un Rietumi, iespējams, varētu atšķirties sabiedrībā.

Pašreizējās aptaujas liecina, ka 90% no visiem iedzīvotājiem uzskata, ka atkalapvienošanās ir pareiza rīcība. Taču diskusijām materiāla vēl ir gana, jo 57% cilvēku jaunajās federālajās zemēs šaubās, vai spēs pārvarēt kopš tā laika radušās problēmas. Ekonomikas sektorā atšķirības ir nopietnas: tikai 4% uzņēmumu vadītāju nāk no Austrumiem, politikā tas ir tikai 12,1%. Kristians Volfs kritizē to, ka ekonomikas atmoda Austrumos nekādā ziņā nav izplatījusies uz Rietumiem, un kā piemēru min sabrukušo dzelzceļu. Viņš arī saka, ka ir absurdi saukt AfD par miera partiju, jo daudzi austrumvācieši nejūtas pārstāvēti sociālajā attīstībā.

Austrumvācijas perspektīvas un izaicinājumi

Raj Kolmorgen, Leipcigā dzimušais “sociālo pārmaiņu vadības” profesors, atkalapvienošanos raksturo kā veidojošu pieredzi no viņa jaunības VDR. Viņš uzsver, cik ļoti nedrošība, kas pavadīja jaunās valsts institūcijas un noteikumus, veidoja austrumvāciešus. Ekonomiskā situācija 90. gados bija vētraina; Bezdarbs strauji pieauga Austrumvācijā un pārsniedza līmeni Rietumos.

Atšķirības starp Austrumvāciju un Rietumvāciju ir saglabājušās līdz mūsdienām. 2024. gadā pilnas slodzes darbinieki austrumos nopelnīja vidēji par 837 eiro mazāk nekā viņu kolēģi Rietumos. Aktuāla tēma ir arī bagātības sadale: Rietumos mājsaimniecību vidējā bagātība ir ievērojami augstāka, kas ietekmē mazāku mantojumu un dāvinājumu apjomu Austrumos – Rietumos tiek atdots un mantots deviņas reizes vairāk nekā austrumos.

Sociālās refleksijas un perspektīvas

Ievērojama ir arī iedzīvotāju skaita neatbilstība: Austrumvācijā ir mazāk jauniešu un iedzīvotāju skaits sarūk, kamēr Rietumos pieaug. Sociologs Kolmorgens brīdina par “pagrimuma spirāli” austrumu reģionos. Arī AfD, kas ļoti aktīvi darbojas sociālajos medijos, cenšas veicināt jaunu “austrumu apziņu”, kas ienes svaiga gaisa elpu politiskajā ainavā.

Svinībās Frankfurtē apmeklētāji var ne tikai izsekot atmiņām un pārdomām par vienotības tēmu. Viņiem ir iespēja savus nākotnes vēlējumus ierakstīt pie sienas – tādu saukļu veidā kā “Kopā laime” vai “Dzīve mierā”. Būs apskatāma arī izstāde, kas izceļ svarīgākos demokrātijas faktorus.

Mērs Maiks Jozefs atzīst izaicinājumus, taču nevar ignorēt sasniegto un aicina visus svinēt kopā. Astrīda Baumane aicina vairāk atzīt Austrumu cilvēku sasniegumus, savukārt Anna Kasautzki pievēršas austrumvāciešu nelabvēlīgajai situācijai bagātības sadalē, tādējādi pievēršoties svarīgai tēmai, kurai vajadzētu palikt atkalapvienotai arī pēc 35 gadiem.

Paskatoties pagātnē, redzams, ka atkalapvienošanās daudziem ir ne tikai personisks ieguvums, kā atzīmē Kolmorgens, bet arī joprojām ir aizraujoša nodaļa Vācijas vēsturē, kurā joprojām ir daudz izaicinājumu.