Siltuma izaicinājums: federālā valdība iegulda miljardus vēsākām pilsētām!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Federālais būvniecības ministrs aicina veikt pasākumus karstuma stresa apkarošanai Vācijas pilsētās. Koncentrējieties uz zaļajām zonām, klimata aizsardzību un veselību.

Bundesbauministerin fordert Maßnahmen gegen Hitzebelastung in deutschen Städten. Fokus auf Grünflächen, Klimaschutz und Gesundheit.
Federālais būvniecības ministrs aicina veikt pasākumus karstuma stresa apkarošanai Vācijas pilsētās. Koncentrējieties uz zaļajām zonām, klimata aizsardzību un veselību.

Siltuma izaicinājums: federālā valdība iegulda miljardus vēsākām pilsētām!

Vasaras temperatūrai paaugstinoties, ar karstumu saistītie izaicinājumi, ar kuriem saskaras mūsu pilsētas, kļūst arvien aktuālāki. Tas attiecas ne tikai uz 2025. gada vasaru, bet arī par mūsu dzīves telpu nākotni. Federālā būvniecības ministre Verēna Huberca (SPD) skaidri norāda, ka tagad ir būtiski pastiprināt centienus cīņā pret karstumu. Vasaras karstums īpaši skar vecākus cilvēkus un bērnus, un viņi dažkārt nespēj veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzturētu telpu vēsu. Fulda informācija ziņo, ka, lai būtiski paaugstinātu dzīves kvalitāti, nepieciešams vairāk zaļo zonu, parku, kā arī vēsāki stūri un gaišākas māju fasādes.

Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, Federālā Mājokļu, pilsētu attīstības un būvniecības ministrija (BMWSB) ir apņēmusies vispusīgi pielāgot pilsētas struktūras. Pilsētas ir jāatbalsta ēku projektēšanā, lai tās būtu pielāgotas siltumenerģijai, un pilsētu zaļo zonu paplašināšanā. Būvējot jaunas mājas, lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgiem materiāliem, piemēram, kokam, tiek mēģināts stādīt vairāk koku un atsegt teritorijas, lai aktīvi risinātu siltuma problēmu. BMWSB jau ir formulējis septiņus būtiskus ieteikumus siltuma profilaksei, kas pašvaldībām būtu jāatbalsta.

Ieteikumi karstuma novēršanai

  • Raum für mehr Grün schaffen.
  • Leistungsfähige Freiraumsysteme mit Erholungsräumen und vernetzten Parks.
  • Klimaaktive grüne Infrastruktur für Verschattung und Verdunstungskühlung.
  • Innen- und Hinterhofbegrünung.
  • Mehr Grün an Gebäuden.

Tomēr izaicinājumi pieaug – kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem vidējais karsto dienu skaits gadā Vācijā ir trīskāršojies līdz 11,5. Prognozes liecina, ka līdz gadsimta vidum Berlīnē var sagaidīt 20 līdz 35 karstas dienas, ja netiks veikti efektīvi pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju apkarošanai. Valsts pilsētvides attīstības politika uzsver, ka siltuma negatīvā ietekme ietekmē ne tikai pilsētas iedzīvotāju veselību, bet arī vispārējo labklājību. Steidzami ir nepieciešami pielāgošanās pasākumi, piemēram, pilsētplānošanas un būvniecības jomā.

Nepieciešamību pēc skaidriem siltuma aizsardzības plāniem un pienākumiem arvien vairāk pieprasa Vācijas Ārstu asociācija. Medicīnas prezidents Klauss Reinhards pieprasa, lai siltuma aizsardzība jāsāk ne tikai ārstu kabinetos un slimnīcās, bet arī skolās, aprūpes iestādēs, uzņēmumos un privātās mājsaimniecībās. Īpaši apdraudēti ir bērni, grūtnieces, cilvēki ar hroniskām slimībām un gados vecāki cilvēki. Tomēr ar pareiziem pasākumiem un gudru pilsētu attīstību Ķelnes iedzīvotāju siltuma noturība ir jāpalielina.

Tātad, kā nodrošināt, ka ikvienam Ķelnē nav jācieš no temperatūras paaugstināšanās? Paātrinot pilsētu pārplānošanas centienus, paplašinot zaļo infrastruktūru un izstrādājot saprātīgas karstuma novēršanas stratēģijas, varētu būt iespējams radīt patīkamāku dzīves vidi ikvienam. Labs plāns var padarīt siltuma problēmu nelielu ietekmi uz ikdienas dzīvi. Darīsim to!