Palīdziet Berlīnes jaunajiem kokiem: ūdens zaļākai rītdienai!

Palīdziet Berlīnes jaunajiem kokiem: ūdens zaļākai rītdienai!

Pilsētā, kur lietas nekad nestāv uz vietas, arī kokiem ir teikšana. Pašlaik daudzos Berlīnes rajonos tiek aicināti iedzīvotāji palīdzēt jaunajiem pilsētas kokiem, lai tos paglābtu no ilgstošā sausuma. Šie aicinājumi nav bez iemesla: jauni koki ir īpaši neaizsargāti, jo to sakņu sistēmas bieži vēl nav pietiekami spēcīgas, lai pašas atrastu ūdeni. Senāta Klimata aizsardzības un vides departaments uzsver, ka ar laistīšanu pārspīlēt nevar, jo lielajiem kokiem ūdens nepieciešams krietni vairāk, nekā spēj nodrošināt daži spaiņi. Atbildība par apūdeņošanu parasti gulstas uz ceļu un zaļo zonu iestādēm, taču Berlīnē ir daudzi rajoni, kuriem steidzami nepieciešams iedzīvotāju atbalsts, lai glābtu kokus un ļautu tiem uzplaukt. Piemēram, Mitte rajons regulāri sauc palīgā laistīšanu. Friedrichshain-Kreuzberg ir arī praktiski padomi apūdeņošanai un radošs augsnes mitruma indikators, kas parāda, kad ir pienācis laiks izvilkt dārza šļūteni.

Bet kā izskatās ideālā liešanas prakse? Speciālisti iesaka jaunos kociņus kārtīgi laistīt reizi vai divas nedēļā. Ideālā gadījumā vajadzētu būt pieejamiem no 75 līdz 100 litriem vienā laistīšanas ciklā. Laistīšanai no rīta vai vakarā ir tā priekšrocība, ka augsne var labāk absorbēt ūdeni. Neukölln pilsētā joprojām tiek gaidīta papildu laistīšana, un daudzi rajoni strādā ar Gieß den Kiez platformu, lai dokumentētu pilsētas koku stāvokli un vecumu. Tur arī iedzīvotājiem ir iespēja apmainīties ar svarīgu informāciju par koku kopšanu un organizēt laistīšanas pasākumus.

Pazīmes un atbildība

Tiem, kam patīk skatīties uz kokiem, ir dažas skaidras pazīmes, ka kokiem ir nepieciešama palīdzība: saritinājušās vai nokritušas lapas, kaili zari vai retināti vainagi ir skaidrs signāls, ka pilsētas koki cieš no sausuma. Un tas nav atsevišķs gadījums – pēdējo trīs gadu laikā Berlīnē katru gadu ir nocirsti aptuveni 6000 ielu koku, kas ir satraucošs pieaugums par aptuveni 20 procentiem. Tāpēc vēl svarīgāk ir aizsargāt un atbalstīt kokus, kas joprojām ir dzīvi.

Piemēram, Ķelnē ir aptuveni 80 000 ielu koku un aptuveni 1400 sponsorētu koku, kas jau ir aprīkoti ar ūdens maisiem apūdeņošanai. Tomēr kopējais nokrišņu daudzums Vācijā joprojām ir graujoši zems. Jūnijā nokrita vidēji tikai ap 90 litriem uz kvadrātmetru, lai gan daudzos reģionos, piemēram, daļā Brandenburgas un Saksijas, nācās pat iztikt ar mazāk nekā 15 litriem. Ūve Bakendahls, kurš aktīvi iesaistās iniciatīvā “Gieß den Kiez”, ir uzņēmies trīs reizes nedēļā apgādāt kokus ar ūdeni Leipcigas pilsētā. Priekšzīmīga apņemšanās, kurai ir arī iedvesmojoša ietekme citās pilsētās.

Ilgtermiņa risinājumi

Bet kādi ir ilgtermiņa risinājumi klimata pārmaiņu radītajām problēmām? Berlīne paļaujas uz labāku aprūpi, klimata ziņā noturīgām koku sugām un vairāk vietas pilsētas apstādījumiem. Nepieciešama ilgtermiņa izpēte, lai noteiktu piemērotas koku sugas, kas spēj izturēt ekstremālos iekšpilsētu ielu apstākļus. Mērķis ir noturīga ielu koku populācija, kas var izturēt nākotnes karstuma viļņus. Lai to izdarītu, pieeja ir “rūdīšana, nevis lutināšana” un eksperimentēšana ar jaunām, izturīgām šķirnēm, kas ir aprīkotas ne tikai, lai izturētu sausumu, bet arī pret kaitēkļiem.

Rezumējot, var teikt, ka daudzās pilsētās iedzīvotāji vairāk nekā jebkad agrāk tiek aicināti uzņemties atbildību par sevi un kokiem, kas mūs ieskauj. Katrs piliens ir svarīgs, un ar kopienas darbību var izveidot zaļu pilsētu, kas būs apdzīvojama arī nākotnē. Neatkarīgi no tā, vai tiek veikta regulāra laistīšana, palīdzot noformēt koku paneļus vai atbalstot tādas iniciatīvas kā “Gieß den Kiez”, pilsētas koku labklājība tagad ir arī vietējo iedzīvotāju rokās. Jo kas gan būtu pilsētas ainava bez mūsu zaļajiem draugiem, kas nodrošina ēnu un attīra gaisu?