Pensijā 70: CDU politiķis aicina noteikt garāku darba laiku visiem!
Debates par pensiju reformu Vācijā pieaug: CDU deputāts Reddig pieprasa pensiju 70 gadu vecumā, lai nodrošinātu sistēmu.

Pensijā 70: CDU politiķis aicina noteikt garāku darba laiku visiem!
Debates par pensionēšanos 70 gadu vecumā uzņem apgriezienus un izraisa asas diskusijas politikā. CDU deputāts Paskāls Reddig (Pascal Reddig) šobrīd aicina pensionārus strādāt ilgāk, lai nodrošinātu ilgtspējīgas tiesības uz pensiju. Atkal Gīseners Anzeigers ziņojumā, Reddig uzsver nepieciešamību taisnīgāk sadalīt slogu starp visām paaudzēm. Viņa aicinājums ir skaidrs, īpaši attiecībā uz gaidāmajām reformām: sociālais vairākums pensionēšanās vecuma palielināšanai ir būtisks.
Aizraujoši ir tas, ka pašreizējais pensionēšanās vecums līdz 2031. gadam tiks pakāpeniski palielināts līdz 67 gadiem. Reddig atbalsta arī ekonomikas ministres Ketrīnas Reišas ierosinājumu doties pensijā 70 gadu vecumā, kas varētu izraisīt neviennozīmīgas reakcijas vēlētāju vidū. Viņa plānos ir arī pasākumi, lai priekšlaicīga pensionēšanās kļūtu mazāk pievilcīga. Tas ietver lielāku pensiju atskaitījumu ieviešanu priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā. Tas ir nozīmīgs solis laikā, kad demogrāfiskās pārmaiņas kļūst arvien aktuālākas.
Risinājumi sabiedrībai kopumā
Bet ar kādiem izaicinājumiem mēs saskaramies? Valsts pensija daudziem cilvēkiem ir būtisks ienākumu avots, un tā ir izrādījusies noderīga arī krīzes laikā. Saskaņā ar Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra Katrs ceturtais iedzīvotājs saņem valsts pensiju jeb civildienesta pensiju – tas ir skaidra zīme par pensiju sistēmas nozīmi Vācijā. Ar vecuma apgādības koeficientu, kas līdz 2050. gadam varētu pieaugt līdz vairāk nekā 50 procentiem, darbaspēka sadalījums ir nevienmērīgs, jo mazākam darbinieku skaitam ir jāfinansē vairāk pensiju.
Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība pēc “ilgtspējas faktora”, kas pilnībā iedarbosies no 2032. gada. Reddig pat ierosina šo faktoru dubultot. Lai nākotnē pensijas saistītu ar inflāciju, nevis ar algu attīstību, būtu nepieciešama tālejoša pārstrukturēšana. Koalīcija plāno līdz 2031.gadam ieviest pensiju līmeņa ierobežojumu 48 procentu apmērā.
Paredzētas svarīgas reformas
Reformu plāni 2026. gadam jau ir dienaskārtībā un paredz māmiņu pensijas finansēt ar miljardiem no federālā budžeta. Spiediens veikt reformas ir liels, jo pensiju nodrošināšana Eiropā ir pakļauta spiedienam sabiedrības novecošanās, dzimstības samazināšanās un ilgāka dzīves ilguma dēļ. Daudzās ES valstīs, tostarp Vācijā, tiek pieliktas pūles, lai palielinātu gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības līmeni.
Diskusija par pensijām ir vairāk nekā tikai politiska; tas būtiski ietekmē daudzu cilvēku dzīves apstākļus nākotnē. Būtībā mums visiem ir jāuzdod sev jautājums: kā nodrošināt sociālo taisnīgumu un pensiju sistēmas ekonomisko dzīvotspēju nākamajām paaudzēm? Svarīgi ir atrast līdzsvaru, kas ņem vērā gan esošo, gan topošo pensionāru vajadzības.