Karstuma vilnis riņķo pār Vāciju: 38 grādi un pērkona negaisa draudi!

Karstuma vilnis riņķo pār Vāciju: 38 grādi un pērkona negaisa draudi!

Nākamās dienas Vācijai solās būt karstas. Skaļi zvaigzne Gaidāmas laikapstākļu izmaiņas, kuru dēļ temperatūras mērītājs pakāpsies virs 30 grādu atzīmes. Īpaši trešdien daudzos reģionos tiek prognozēta temperatūra ap 37 grādiem, savukārt piekrastē gaidāmas nedaudz vēsākas vēsmas. Ja ziemeļrietumos attīstīsies lietus vai pat stiprs pērkona negaiss, naktī varētu būt neliela atdzišana.

Ceturtdien būs vēl viens saulains rekords ar temperatūru līdz 38 grādiem. Jau otrdien varējām reģistrēt maksimālās temperatūras Bādenē-Virtembergā: Milheimā tika izmērīti 35,4 grādi, bet Reinfeldenē - 34,8 grādi. Lai gan šie skaitļi ir provizoriski, Vācijas meteoroloģiskā dienesta pārstāvis lika noprast, ka karstuma vilnis vēl nav sasniedzis savu maksimumu.

Skats uz klimata pārmaiņām

Ārkārtējais karstums, ko mēs šobrīd piedzīvojam, nav tikai ārkārtējs fenomens. Tieši otrādi, kā ikdienas ziņas ziņo, Eiropa jau sen ir ieņēmusi klimata pārmaiņu karstā punkta statusu. 2024. gads bija siltākais kopš laikapstākļu rekordu sākšanas, un tā temperatūra pirmo reizi pārsniedza pirmsindustriālā laikmeta līmeni par 1,5 grādiem. Pēdējos gados klimats ir dramatiski mainījies karstuma viļņu un citu ārkārtēju laikapstākļu dēļ.

Ledāju kušanas ātrums Alpos ir pieaudzis nepieredzēti strauji, un ledus polārajā lokā strauji zaudē savu masu. Īpaši jāatzīmē pagājušā gada ārkārtējie laikapstākļi, kas radīja vairāk nekā 18 miljardu eiro zaudējumus, un Valensijā traģiski ir bijuši rekordlieli plūdi. Tāpēc Eiropa saskaras ar nopietnu izaicinājumu, kurā arvien vairāk tiek sasniegta temperatūra, kas laikapstākļu vēsturi apgriež uz kājām.

Pazīmes nākotnei

Kā liecina Maksa Planka Meteoroloģijas institūta pētījums, tendence uz arvien smagākiem ārkārtējiem laikapstākļiem, visticamāk, turpināsies. Klimata pārmaiņas tieši ietekmē Ziemeļatlantijas svārstības (NAO), kas ietekmē mūsu laikapstākļus. Vēsturiskie dati liecina, ka šādas laikapstākļu ekstrēmas bijušas biežāk un kopējā situācija kļūs dramatiskāka, kā to pierāda 2023. gads.

Tomēr klimata politikā ir spilgtas vietas: 45 procenti Eiropas elektroenerģijas tagad nāk no atjaunojamiem avotiem. Arvien vairāk pilsētu plāno konkrētus pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņām, salīdzinot ar 26 procentiem pirms septiņiem gadiem, kas liecina par pozitīvu attīstību ikdienas ziņas apraksta.

Vasaras augstās temperatūras, ar kurām mēs saskaramies, nav tikai īslaicīga fāze, bet gan lielāku klimata pārmaiņu rezultāts, kas būs ar mums ilgu laiku. Turēsim acis un ausis vaļā un būsim informēti par laikapstākļiem un klimata ietekmi, kas mūs sagaida nākotnē. Aktīvas darbības laiks ir tagad!