Hese izskata ekstrēmisma pārbaudes valsts parlamenta darbiniekiem - jaunums!
Hesenes štata parlamenta prezidents Valmans plāno pasākumus, lai pārbaudītu parlamenta darbiniekus, vai viņiem nav aizdomas par ekstrēmismu.

Hese izskata ekstrēmisma pārbaudes valsts parlamenta darbiniekiem - jaunums!
Hesenes štata parlamenta prezidente Astrīda Valmane (CDU) vēlas, lai Hesenes deputātu un parlamentāro grupu darbiniekiem nav aizdomas par ekstrēmismu ar jaunu priekšlikumu likuma izmaiņām. Mērķis ir izslēgt konstitūcijas ienaidniekus no pilsoņu nodokļu naudas. Aptuveni 470 darbiniekiem paredzēts ieviest trīs posmu pārskatīšanas procesu, lai nodrošinātu, ka štata parlamentā nav pārstāvētas ekstrēmistiskas attieksmes.
Šis pārskatīšanas process sākas ar darbinieku pašnovērtējuma anketu. Otrajā solī, ja radīsies aizdomas, valsts parlamenta birojs pārbaudīs labas uzvedības sertifikātus. Pēdējais posms ietver jautājumus Satversmes aizsardzības birojā un Valsts kriminālpolicijas pārvaldē (LKA). Ja aizdomas apstiprināsies, var tikt pieņemti krasi pasākumi, tostarp mājokļu aizliegumi, algu samazināšana un IT tiesību atņemšana. Valmans uzsver, ka šādi pasākumi ņem vērā tikai nopietnus jautājumus un saskata "steidzamu nepieciešamību rīkoties", lai nodrošinātu demokrātijas aizsardzību. Tomēr pagātnē nav apstiprinātu aizdomīgu gadījumu.
Politiskā pretestība un atbalsts
Priekšlikums izraisīja pretrunīgu reakciju politiskajās grupās. Kamēr SPD un FDP pauda bažas un pamatā atbalsta priekšlikumu, AfD parlamenta frakcijas vadītājs Roberts Lambrū kritizē šo iniciatīvu kā "neuzticības balsojumu" un nesaskata vajadzību pēc šādas pārbaudes. Pats Valmans atzīmē, ka priekšlikums nav īpaši vērsts pret AfD, taču atzīst, ka tas lauž jaunu tiesisko pamatu un tiek skartas arī personas tiesības.
Citās federālajās zemēs, piemēram, Reinzemē-Pfalcā, stingrāki pārbaudes noteikumi jau attiecas uz darbiniekiem, kuriem ir jāiziet iepriekšējās darbības pārbaude; Ziemeļreinā-Vestfālenē ir nepieciešama neierobežota informācija no Federālā centrālā reģistra. Šis Wallmann solis tiek uzskatīts arī par daļu no plašākas pretekstrēmisma stratēģijas, reaģējot uz ekstrēmistu uzvedības uzliesmojumu sabiedrībā.
Sociālā attīstība un izaicinājumi
Pašlaik ir vērojama satraucoša tendence: federālā valdība reģistrē visu laiku augstāko politisko noziedzības līmeni un vardarbīgu uzbrukumu skaitu politiskajiem dalībniekiem un neatliekamās palīdzības dienestiem. Stratēģija “Kopā par demokrātiju un pret ekstrēmismu” tika uzsākta, lai efektīvāk apkarotu ekstrēmismu, rasismu un citus ar grupām saistītus naidīguma veidus. Svarīgi, lai valsts veiktu gan preventīvus, gan represīvus pasākumus sabiedrības saliedētības uzturēšanai.
Stratēģijai ir pieci galvenie mērķi, tostarp demokrātisko vērtību stiprināšana un radikalizācijas agrīna atklāšana. Digitālajā pasaulē arī naida un dezinformācijas apkarošana tiek uzskatīta par galveno prioritāti. Šie centieni var palīdzēt veicināt daudzveidīgu un demokrātisku sabiedrību un aktīvi cīnīties pret ekstrēmisma radītajiem draudiem.
Astrid Wallmann nodoms apturēt ekstrēmismu ir tieši saistīts ar šiem izaicinājumiem. Viņa vēlas panākt, lai valsts parlaments un to atbalstošie darbinieki būtu lojāli konstitūcijai un tādējādi saglabātu pilsoņu uzticību demokrātiskām institūcijām.
Jāskatās, kā attīstīsies politiskā ainava Hesē un visā valstī. Taču viens ir skaidrs: ekstrēmisma tēma un kā ar to cīnīties arī turpmāk būs ļoti aktuāla ne tikai valsts parlamentā, bet arī sabiedrībā kopumā.
Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, lūdzu, apmeklējiet rakstus no hessenschau.de, n-tv.de un federalgovernment.de.