Manheimas mērs aicina pašvaldībām būt vairāk koplēmuma!

Manheimas mērs aicina pašvaldībām būt vairāk koplēmuma!

Šodien Berlīnē viss ir ļoti rosīgs: notikums“Drosmīgo darbnīca”ir atvēris savas durvis. Šeit tiekas politiķi, uzņēmēji, klubu dibinātāji un apņēmīgi iedzīvotāji, lai meklētu reģionālus risinājumus valsts mēroga pārmaiņām. Šāda tikšanās ir ne tikai ideju skate, bet arī vieta, kur tiek izvirzītas prasības. SWR strāva ziņo, ka Diāna Precela, pirmā Manheimas mēre (zaļie), ir ieņēmusi skaidru nostāju: viņa aicina pašvaldībām būt lielākai teikšanai Federālajā padomē. Punkts, ko mūsdienās diez vai var pārspēt sprādzienbīstamības ziņā.

Diskusija risinās ap kritiku, ka lēmumi par pašvaldībām bieži tiek pieņemti bez to pārstāvības Federālajā padomē. Pretzell iesaka izveidot vairāk sēdvietu, lai sniegtu kopienām balsi. "Ja pašvaldības nav pārstāvētas, kā var ņemt vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības?" viņa retoriski jautā, norādot ar pirkstu uz Vācijas centrālo politiskās līdzdalības problēmu.

Svarīgas balsis un perspektīvas

Dalībnieku daudzveidība ir iespaidīga. Klātesošo vidū ir arī citi Anna Kristmane (Greens, Bādene-Virtemberga),Āriāna Fešere(SPD, Brandenburga) unKlaudija Millere(Zaļie, Mēklenburga-Priekšpomerānija). Šī daudzveidīgā politisko aktīvistu grupa piedāvā dažādas perspektīvas un pieejas risinājumiem – no vietējās līdznoteikšanās stiprināšanas līdz konkrētiem vietējiem projektiem.

Daži no pozitīvajiem piemēriem, ko Pretzell min, nāk no Manheimas. Tur pilsētas vadība ir atradusi dažus inovatīvus veidus, kā iedzīvotājus ciešāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā. Darbnīcas dalībnieki vēlētos šādas iniciatīvas izveidot arī citās pašvaldībās. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzsver, ka vēsturiski notikumi, piemēram, Augsburgas ģildes revolūcija 1358. gadā, pavēra ceļu lielākai koplēmumam un pilsoniskajām tiesībām. Šī vēsturiskā perspektīva skaidri parāda, ka prasība pēc lielākas pilsoņu ietekmes nav nekas jauns, bet gan daļa no Vācijas ilgās politiskās līdzdalības tradīcijas.

Skats pagātnē un nākotnē

Taču savu lomu spēlē ne tikai pagātne. Progress politiskajā līdzdalībā kļuva skaidrs 19. gadsimtā, kad 1808. gadā tika ieviests Prūsijas pilsētas kodekss. Tolaik pilsoņi saņēma vairāk tiesību, un galu galā sievietēm tika ieviestas vēlēšanu tiesības. Šis ceļš bija garš un iezīmēts ar neveiksmēm, piemēram, nacionālsociālisma laiks, kad vietējās pašpārvaldes iespējas bija stipri ierobežotas.

Tātad izaicinājumi nav jauni, taču risinājumi jāmeklē jau šodien. Kopš deviņdesmitajiem gadiem daudzi ir aicinājuši nodrošināt lielāku pilsoņu līdzdalību, taču vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās joprojām ir satraucoši zema. Mums ir jāvelk kopā, lai atkal mobilizētu iedzīvotājus vietējiem lēmumiem un stiprinātu pašvaldību ietekmi.

TheDrosmīgo darbnīcair labi pamatots forums, kurā tiek apspriestas šīs tēmas. Pieredzes un ideju apmaiņa varētu būt atslēga uz lielāku politisko līdzdalību Vācijā. Mērķis: lielāka pilsoņu iesaiste savu kopienu un līdz ar to arī visas sabiedrības veidošanā. Vai tas izdosies, vēl ir jāredz. Viena lieta ir skaidra: cilvēku pienākums ir aizstāvēt savu viedokli un aktīvi palīdzēt to veidot.