Jauni Aurich ģimenes ceļveži: atbalsts vecākiem, kuriem tā nepieciešama!

Jauni Aurich ģimenes ceļveži: atbalsts vecākiem, kuriem tā nepieciešama!

Jaunākā aptauja par vēlētāju aktivitāti liecina par iepriecinošu tendenci: vairāk nekā 82,5 procenti balsstiesīgo atdeva savu balsi 2025. gada federālajās vēlēšanās. Šī ir lielākā vēlētāju aktivitāte kopš atkalapvienošanās un parāda, cik aktīvi Vācijas pilsoņi piedalās politisko lēmumu pieņemšanā. Īpaši jāatzīmē, ka balsstiesīgie labi gatavojas gaidāmajām vēlēšanām un viņiem ir liela interese par politiskajiem jautājumiem.

Kas vēl varēja veicināt šīs līdzdalības pieaugumu? Interesants korelācijas pētījums liecina, ka vēlētāju aktivitātes attīstību pēdējās desmitgadēs ietekmē dažādi faktori, piemēram, demogrāfiskās izmaiņas un partiju informatīvās kampaņas. Visiem vāciešiem vecumā no 18 gadiem ir tiesības balsot federālajās vēlēšanās, un ir novērots 70 gadus vecu un vecāku vēlētāju īpatsvara pieaugums, kas atspoguļo demogrāfiskās izmaiņas.

Galvenās vecuma grupas

Šogad īpaši aktīvi bija gados vecāki vēlētāji. 50 līdz 69 gadus veco iedzīvotāju grupa sasniedza visaugstāko vēlētāju aktivitāti - 85,5%. Pat gados jaunāku cilvēku vidū ir redzama zināma interese, pat ja 18 līdz 20 gadus veciem jauniešiem vēlētāju aktivitāte bija tikai 78,8 procenti. Interesanti, ka dati liecina, ka vīrieši vecumā no 70 gadiem un vēlētāju aktivitāte 82,6 procenti dodas pie vēlēšanu urnām biežāk nekā viņu sievietes, kuru aktivitāte ir 76,8 procenti.

Vēl viens ievērojams aspekts ir tas, ka vēlētāju aktivitāte Austrumvācijā turpina atpalikt no Rietumvācijas, taču atšķirība lēnām samazinās. Zemākā vēlētāju aktivitāte reģistrēta Saksijā-Anhaltē – 77,7 procenti, bet visaugstākā – Bavārijā – 84,3 procenti. Visā republikā augšgalā atrodas Ķelnes II vēlēšanu apgabals ar 88 procentiem.

Balsošana pa pastu kļūst arvien populārāka

Runājot par balsošanu: arī balsošana pa pastu ir ļoti populāra. 2025. gadā aptuveni 37,0 procenti vēlētāju nobalsoja pirms vēlēšanu datuma. Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar pandēmiju saistītajiem 47,3 procentiem pagājušajā gadā, taču joprojām ir skaidra zīme pārejai uz ērtākiem balsošanas veidiem. Kopš 2009. gada, kad tika ieviesta balsošana pa pastu bez iemesla, pasta balsotāju skaits nepārtraukti pieaug.

Saskaņā ar Statista datiem, ir vairāk nekā 60 miljoni cilvēku, kas ir tiesīgi balsot, un ir jāredz, kā šie skaitļi attīstīsies turpmākajos gados. Pēdējās vēlēšanas liecina, ka šie pilsoņi aktīvi piedalās mūsu valsts demokrātiskā veidošanā un rāda nozīmīgu piemēru.

Rezumējot, var teikt, ka 2025. gada federālās vēlēšanas ne tikai ieies vēstures grāmatās augstās vēlētāju aktivitātes dēļ, bet arī kalpos kā indikators sabiedrības pieaugošajai izpratnei par politisko līdzdalību. Nākamās vēlēšanas parādīs, vai šī tendence turpināsies, vai atkal būs lejupslīde, kā tas dažkārt tika novērots agrāk.

Nākamie mēneši nesīs daudz politisku diskusiju, un mēs varam būt ziņkārīgi, lai redzētu, kā situācija attīstīsies. Iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties un pacelt savu balsi. Ar šādu apņemšanos nākotni var aktīvi veidot.