Džūlija Kūnta: Jaunais arhīva vadītājs ienes Kukshavenā svaiga gaisa elpu!

Džūlija Kūnta: Jaunais arhīva vadītājs ienes Kukshavenā svaiga gaisa elpu!

Kukshāvenas apgabala arhīva priekšgalā ir jauns vadītājs: Jūlija Kūnta vadību pārņēma pirms deviņiem mēnešiem un ir doktora Aksela Bēnes pēctece, kurš devies pelnītajā pensijā. Kūnte ienes ne tikai svaiga gaisa elpu, bet arī padziļinātu pieredzi, jo viņa jau kopš 90. gadu beigām darbojas rajona arhīvu komandā. Tās uzdevums ir turpināt attīstīt arhīvu un Dzērvju mājas muzeju un padarīt sabiedrībai pieejamus pēdējo 600 gadu dārgumus. Viņa īpašu uzmanību pievērš vēsturisko dokumentu digitalizācijai.

Digitalizācija ir ne tikai Kuhnta galvenā tēma, bet arī galvenais izaicinājums arhīviem visā valstī. Saskaņā ar Federālā arhīva datiem, visi attiecīgie nacionālsociālisma laikmeta arhīvi ir jādigitalizē līdz 2033. gadam. Tiek plānoti visaptveroši projekti, kas ietver failus, filmas, fotogrāfijas un citus materiālus, lai padarītu pieejamu jaunāko vēsturi un veicinātu labāku izpratni par šo periodu. Šobrīd īpaša uzmanība tiek pievērsta 1933.-1938.gadam, kurā izkristalizējās režīma pamati. Kuhnt arī plāno izmantot savu izstādi par nacionālsociālismu un labējo ekstrēmismu, lai veicinātu šīs sarežģītās problēmas risināšanu un pievērstu jauniešu jutīgumu pret šiem stāstiem.

Saistība ar vēsturi

Jūlijas Kūntas interese par vēsturi radās pamatskolā, un viņa ar to arī ir nodarbojusies savā profesionālajā karjerā. Viņa pabeidza padziļinātu vēstures kursu un ieguva duālo grādu arhīvā un administrācijā. Tas dod tai nepieciešamos instrumentus, lai stiprinātu rajona arhīva ārējo prezentāciju un informētu sabiedrību par krājumiem.

Kuhntam īpaši svarīga ir sadarbība ar skolām. Plānotās aktivitātes, piemēram, lekcijas un brīvdienu caurlaides, ir paredzētas, lai iedvesmotu jauno paaudzi par Kukslendas reģiona vēsturi. Laikā, kad vēsture bieži tiek uztverta kā sausa un garlaicīga, viņa par savu misiju izvirzījusi šo valdzinājumu nodot tālāk.

Sadarbība fokusā

Arhīvā glabājas liels skaits vēsturisku un jaunāku biroju un pašvaldību dokumentu. Izaicinājums darbam Kukshavenā ir dokumentu pieņemšanas līmenis, kas šobrīd ir pieci līdz desmit procenti. Lai gan tas atbilst arhīvu standartam, tas arī parāda, cik svarīgi ir pastiprināt sadarbību ar pašvaldībām. Kuhnt plāno optimizēt un tīkla ārkārtas situāciju pārvaldību. Viņa uzsver, ka tēmas gadā “Demokrātijas un piemiņas kultūras veicināšana” sadarbībai ar citām nodaļām ir centrāla nozīme.

Jūlijas Kūntas daudzveidīgo saistību ar rajona arhīvu atbalsta notikumi nacionālā un starptautiskā līmenī. Par atbildīgu apiešanos ar digitalizēto saturu nesen tika runāts pasākumā par vēsturisko krājumu digitalizāciju. Eksperti no dažādām valstīm apsprieda izaicinājumus un iespējas, ko sniedz digitalizācija, īpaši attiecībā uz problemātisku saturu no nacistu ēras. Šādi ekspertu atzinumi var sniegt vērtīgu iedvesmu darbam rajona arhīvā, un tāpēc tie var būt svarīgi arī Kuhnta projektiem.

Skaidri koncentrējoties uz pagātni, bet arī skatoties uz nākotni, Jūlija Kūnta skaidri norāda: Kukslendas vēsture nav tikai arhīvs, bet gan dzīvs stāsts, par kuru ir vērts pastāstīt. Viņa jau ir izdomājusi daudzas aktivitātes, lai sasniegtu šo mērķi, un viņai noteikti būs laba roka, lai saglabātu vēsturi dzīvu un pieejamu.

Vairāk par digitalizācijas tēmām un izaicinājumiem darbā ar dažādām atmiņas institūcijām var uzzināt referātos Federālais arhīvs un konferences platformā H-Soz kults.