Līneburgas gaisa kvalitāte tiek pārbaudīta: smalko putekļu līmenis šodien ir satraucošs!
Lüneburg ziņo par pašreizējiem gaisa kvalitātes datiem 2025. gada 18. oktobrī, tostarp par smalkajiem putekļiem un ozonu. Fakti un ieteikumi.

Līneburgas gaisa kvalitāte tiek pārbaudīta: smalko putekļu līmenis šodien ir satraucošs!
2025. gada 18. oktobris atnesīs jaunus datus par gaisa kvalitāti Līneburgā, ko fiksēs mērīšanas stacija Zeppelinstrasse. Īpaši liela nozīme ir smalkajiem putekļiem (PM10). Noteiktais PM10 ierobežojums ir 50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, un labā ziņa ir tā, ka to var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gadā. Tiek analizēti ne tikai smalkie putekļi, bet arī slāpekļa dioksīds un ozons. Šo vielu līmeņi ir novērtēti dažādās kategorijās – no “ļoti slikti” līdz “ļoti labi”, un tiem var būt būtiska ietekme uz veselību. Saskaņā ar [Landeszeitung](https://www.landeszeitung.de/lokales/lueneburg-wie-ist-die-luftqualitaet-aktuell-feinstaub-ozon-und-mehr-daten-vom-18-10-2025-A3JKBDCY4JHPJP4NHG2BKXP2NHG2BKXP ieteikumi sliktam gaisam ir skaidri: jutīgi Cilvēkiem, ja iespējams, jābūt savaldīgiem, atrodoties ārpus telpām.
Bet kāds ir smalko putekļu statuss? Katru gadu arvien vairāk tiek diskutēts par kaitīgajām smalkajām putekļu daļiņām. Faktiski kopš 1995. gada Vācijā ir ievērojami samazinājies smalko putekļu emisijas. 2023. gadā tās ir samazinājušās no 0,34 miljoniem tonnu līdz 0,18 miljoniem tonnu. Tas ir vismaz par 45,7 procentiem mazāk. Viens no iemesliem ir tas, ka ražošanas procesu radītās emisijas, īpaši metālu un minerālu rūpniecībā, strauji samazinās. Šī informācija nāk no Umweltbundesamt.
Gaisa piesārņojuma cēloņi
Gaisa piesārņojuma cēloņi ir dažādi. Saskaņā ar Federālās vides aģentūras datiem 44,5 procentus PM10 emisiju rada ražošanas procesi, savukārt ceļu satiksme rada vairāk nekā 82 procentus PM10 emisiju, ko rada riepu, bremžu un ceļa virsmas noberzums. To īpaši risina Euro7 standarts, kas drīzumā koncentrēsies uz pasākumiem šo abrazīvo daļiņu emisiju samazināšanai. Vēl viens svarīgs aspekts ir lauksaimniecība, kas galvenokārt lopkopības un zemes izmantošanas dēļ ir palielinājusi savu PM10 emisiju daļu no 10,8 procentiem 1995. gadā līdz 19,5 procentiem 2023. gadā.
Gaisa piesārņotāji negatīvi ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī floru un faunu, kā arī ūdens un augsnes kvalitāti. [Statista] ziņojums (https://de.statista.com/themen/5870/luftpollution/) liecina, ka, neskatoties uz ievērojamo emisiju samazināšanos pēdējo 30 gadu laikā, dažas vietas Vācijā joprojām pārsniedz robežvērtības. Īpaši skartas ir pilsētas, kuras pēdējos gados vairākkārt bijušas ziņu virsrakstos, piemēram, Minhene un Esene, kurās ir augsts slāpekļa dioksīda līmenis.
Veselības riski
Smalkie putekļi var izraisīt ne tikai īslaicīgas veselības problēmas, bet arī ir atbildīgi par ilgtermiņa ietekmi. Lai gan jutīgiem cilvēkiem vajadzētu izvairīties no vingrošanas brīvā dabā dienās, kad gaisa kvalitāte ir “slikta” līdz “ļoti slikta”, ar “mērenu” gaisa kvalitāti gandrīz nav nekādu akūtu apdraudējumu, taču ilgstoša iedarbība var radīt risku veselībai. Šie atklājumi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka aptuveni 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu ES izraisīja cietās daļiņas.
Lai gan Vecgada vakara uguņošana veido nelielu daļu no ikgadējām smalko putekļu emisijām, 1500 tonnas, kas izlaistas Vecgada vakarā, nevajadzētu novērtēt par zemu. Tas atbilst aptuveni 75 procentiem no gada smalko putekļu emisijām, kas ir labs iemesls domāt par ietekmi uz veselību.
Kopumā tas liecina, ka gaisa kvalitātes attīstība joprojām ir svarīgs jautājums. Ikvienam ir rūpīgi jārūpējas par savu veselību un jāveic ieteiktie pasākumi, lai izbaudītu laiku svaigā gaisā, kad ir augsts cieto daļiņu piesārņojums.