Jauna grāvju biedrība Hohnstorfā: iedzīvotāji pārņem ūdens apsaimniekošanu!
Honstorfā tiek dibināta grāvju asociācija, lai uzlabotu vietējo ūdens apsaimniekošanu un tiktu galā ar klimata pārmaiņām.

Jauna grāvju biedrība Hohnstorfā: iedzīvotāji pārņem ūdens apsaimniekošanu!
Honstorfā daudz kas notiek: ir nodibināta jauna grāvju biedrība, kas veltīta 400 metrus gara meliorācijas grāvja uzturēšanai. Reģionā, kas bieži cieš no mitrām augsnēm, tas ir solis pareizajā virzienā. Iniciatīvas iniciatori bija deviņi apņēmīgi biedri, kuri rūpējas par ūdens apsaimniekošanu un tādējādi daļu atbildības uzņemas savās rokās.
Mērs Dirks Lindemans uzskata biedrības dibināšanu kā nebirokrātisku risinājumu esošai problēmai. Attīstības plānā sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji savos īpašumos saglabās piecus metrus platu joslu. Taču šis projekts tika aizmirsts, un tas nozīmēja, ka rajonam atkal bija jālūdz iedzīvotājiem teritorijas attīrīt. Interesanti, ka ūdeņu biedrība tagad atbildību par grāvi nodod pašvaldībai, kas šo uzdevumu nodod jaunajai biedrībai. Biedrības biedri ne tikai atbild par grāvja uzturēšanu, viņi arī maksā biedrības nodevu Ilmenau biedrībai.
Svarīga grāvja loma
Grāvim ir izšķiroša nozīme dzīvojamo rajonu meliorācijā, īpaši arvien biežāk sastopamo stipro lietusgāžu laikā, ko pastiprina klimata pārmaiņas. Tas padara ūdens apsaimniekošanu steidzamāku nekā jebkad agrāk. Elbas purvs dabiski ir jutīgs pret mitrumu, taču pieaugošais blīvējums, ko izraisa jauni dzīvojamie rajoni, ievērojami apgrūtina lietus ūdens aizplūšanu. Viens no aspektiem, par ko nevar runāt pietiekami bieži, ir šādu notikumu ietekme uz vidi, īpaši attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un ūdens bilanci.
Kā skaidro Dabisko mežu akadēmija, vēsturiskie meliorācijas pasākumi bieži vien ir noveduši pie augsnes izžūšanas un ūdens parādu veidošanās. Plašajai drenāžai, kas tika veicināta jau 18. gadsimtā, lai izveidotu monokultūras, ir ilgtermiņa ietekme uz apkārtni. Šos notikumus ir saasinājušas klimata pārmaiņas, kā arī cilvēku sabiedrības vajadzības pēc ūdens. Tādēļ federālā valdība ir uzsākusi pasākumus ar federālo programmu “Ūdens: N”, kas attiecas uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu un vēlas ieviest jauninājumus praksē.
Ilgtspējība un apkārtne
Lai veicinātu ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu, tiek veikts darbs pie ūdens bilances Hohnstorfā, kā arī daudzos citos Vācijas reģionos. Brandenburgas piemērs liecina, ka arvien svarīgāka kļūst meliorācijas infrastruktūras demontāža, lai samazinātu plūdu risku. Arī kaimiņvalsts Nīderlande domā par kaut ko līdzīgu, jo neizbēgami ir apšaubīt esošos grāvjus, lai uzlabotu ūdens apstākļus.
Grabenverein Hohnstorfā ne tikai veicina kopšanu un uzturēšanu, bet arī veicina apkārtnes kohēziju un tādējādi rada praktiskus risinājumus uz vietas. Virzība uz aktīvāku iedzīvotāju lomu var kalpot kā pozitīvs piemērs citām kopienām, kuras saskaras ar līdzīgām ūdens apsaimniekošanas problēmām.
Rezumējot, var teikt, ka jaunās grāvju asociācijas izveide Hohnstorfā ir saprātīga apņemšanās vietējā ūdens apsaimniekošanā. Laikā, kad ūdens kā resurss kļūst arvien vērtīgāks, biedrības biedri parāda, kā ar kolektīvu rīcību varam aktīvi dot ieguldījumu vides uzlabošanā. Klimata pārmaiņu ietekme liek šādai kompetentai pārvaldībai nostiprināt reģionāli un likt pamatus ilgtspējīgai perspektīvai.
Vairāk par šīm tēmām varat uzzināt rakstos Valsts laikraksts, Dabiskā meža akadēmija un tas Federālā pētniecības ministrija izlasi.