Lejassaksija vēlas rūpīgāk pārbaudīt AfD biedrus valsts dienestā!

Lejassaksija vēlas rūpīgāk pārbaudīt AfD biedrus valsts dienestā!

Lejassaksijā ir ieviesti jauni valsts dienesta aizsardzības pasākumi, kas īpaši skar AfD biedrus. Iekšlietu ministre Daniela Bērensa (SPD) paziņoja, ka štata valdība nevēlas pieļaut antikonstitucionālas tendences civildienestā. Mērķis ir apgrūtināt piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem cilvēkiem, kuri rīkojas ekstrēmistiski pret demokrātisko pamatkārtību. Šis ziņo NDR.

Rekrutēšanas procesa ietvaros tiks ieviesta anketa, kas ļaus apšaubīt dalību un atbalstu ekstrēmistu organizācijām. Bērenss nepārprotami skaidro: "Demokrātiskās pamatkārtības pretiniekiem nav vietas civildienestā." Lai to atbalstītu, tiek izskatīti arī rakstiski norādījumi par konstitucionālo lojalitāti jaunajiem ierēdņiem.

Nepieciešama vienota pieeja

Ņemot vērā pieaugošās diskusijas par konstitūcijas ienaidniekiem valsts dienestā, ir nepieciešama vienota pieeja AfD. Federālo zemju iekšlietu ministri jau ir izveidojuši federālo zemju darba grupu. Nākamais solis varētu būt Lejassaksija, līdzīgi kā Reinzeme-Pfalca, apgrūtināt piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem AfD biedriem. Tur AfD uzrauga Satversmes aizsardzības birojs, lai gan atšķirība starp pārbaudes gadījumu un pārbaudītu ekstrēmismu nepastāv.

Taču ir arī kritika par pieeju. Pati AfD piedāvātos pasākumus raksturo kā skandalozus un uzskata sevi par polarizācijas politikas upuri. Lejassaksijā AfD štatu apvienība pašlaik ir klasificēta kā aizdomās turamā. Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs uz laiku apturējis labējo ekstrēmistu klasifikāciju līdz tiesas lēmuma pieņemšanai.

Disciplinārtiesību reformas

Būtisks plānoto pasākumu aspekts ir disciplinārlikuma reforma, kas stājās spēkā 1.aprīlī. Tā mērķis ir atvieglot ekstrēmistu amatpersonu atlaišanu. ZDF ziņo, ka ar šo reformu varas iestādes tagad var izdot disciplinārus rīkojumus pret ekstrēmistu amatpersonām, kurus pēc tam izskata administratīvās tiesas. Mērķis ir konsekventi risināt ekstrēmistiskus incidentus, kas, lai arī neliels skaits, būtiski grauj uzticēšanos valsts dienestam.

2021. gadā federālajā administrācijā kopumā tika piemēroti 373 disciplināri sodi, kas ir mazāk nekā 0,2 procenti no aptuveni 190 000 ierēdņu. Piedāvātā reforma sola sakārtot šīs procedūras, kas iepriekš ilga vidēji četrus gadus.

Pieaug spiediens, īpaši uz štata valdību, lai būtu skaidrs, ka ekstrēmistiskām idejām nav vietas civildienestā. Lēmums konsekventi to īstenot, pieņemot darbā jaunus ierēdņus, varētu būt pagrieziena punkts cīņā pret ekstrēmistiskām tendencēm Vācijā.

Nākamie soļi jau tiek apspriesti. Lejassaksija plāno veikt turpmākus pasākumus un aicina visā valstī vienotu pieeju ekstrēmistu ietekmes apkarošanai valsts dienestā, ko var redzēt arī priekšlikumā jaunai anketai par darbā pieņemšanas procesu. NWZonline rāda.