Lielbritānija stiprina deportācijas programmu: skartas 15 jaunas valstis!

Lielbritānija stiprina deportācijas programmu: skartas 15 jaunas valstis!

2025. gada 10. augustā Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija paziņoja, ka turpinās paplašināt programmu, lai paātrinātu ārvalstu noziedznieku izraidīšanu. Programmā “Izraidīt tūlīt, pārsūdzēt vēlāk” tiks iekļautas arī 15 jaunas valstis, kas kopā sasniegs 23. Šis pasākums ļauj Lielbritānijas valdībai deportēt ārvalstu pilsoņus, pirms viņi ir pilnībā izcietuši savu sodu – lēmums, kas sākotnēji piesaistīja lielu uzmanību.

Paplašinātā programma balstās uz valstu sarakstu, kurā cita starpā ietilpst Angola, Botsvāna un Libāna. Sākotnēji programmā bija tikai astoņas valstis, tostarp Tanzānija, Igaunija un Beliza. Šajā kontekstā iekšlietu ministre Iveta Kūpere uzsvēra, ka ārvalstu noziedznieki bieži vien ļaunprātīgi izmantojuši imigrācijas sistēmu. Premjerministrs Keirs Stārmers tiecas pēc mērķa ievērojami samazināt imigrāciju, par ko liecina lielais izraidīšanas skaits.

Stiprināšanas pasākumi

Kopš 2024. gada jūlija no Apvienotās Karalistes ir izraidīti iespaidīgi 19 000 cilvēku, kas ir augstākais rādītājs kopš 2018. gada. Izraidīšanas gadījumu skaits ir palielinājies par 24% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izraidīto vidū bija 2925 ārvalstu noziedznieki, kas ir pieaugums par 21%. Šo radikālo pasākumu pamatā ir imigrācijas kontroles darbinieku skaita pieaugums: aptuveni 1000 darbinieku ir pārkvalificēti, lai stiprinātu atbilstību imigrācijas likumiem.

Lielbritānijas valdība arī sākusi kampaņu, kas mudina uzņēmumus pārbaudīt savu darbinieku juridisko statusu, lai novērstu nelegālo nodarbinātību. Reidu skaits uzņēmumos, kas tiek turēti aizdomās par strādnieku algošanu bez dokumentiem, no 2024. gada jūlija līdz 2025. gada janvārim palielinājās par 38%.

Pasākumu kritika

Neskatoties uz augsto izraidīšanas līmeni, pastāv nopietnas bažas par šīs prakses cilvēcīgumu. Cilvēktiesību organizācijas paudušas bažas par iespējamiem patvēruma meklētāju tiesību pārkāpumiem un izraidīšanas psiholoģiskajām sekām. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai jutīgajai jomai, valdība pat sākusi publicēt attēlus ar izraidīšanas procesu, kas tiek kritizēts kā dehumanizējošs.

Politiskajā arēnā šobrīd tiek gatavota jauna baltā grāmata par imigrāciju, kas piedāvā stingrākus noteikumus. Šobrīd tiek apspriests arī robežu drošības un patvēruma sistēmas likumprojekts, kura mērķis ir noteikt bargākus sodus sodītajiem kontrabandistiem. Šie pasākumi izraisa dalītus viedokļus Lielbritānijas sabiedrībā: daudzi pilsoņi kritiski raugās uz pašreizējās imigrācijas politikas godīgumu un cilvēcību.

Lai pārvarētu infrastruktūras izaicinājumus, kas, kā savā grāmatā “Des routes et des ponts” norāda Nadia Eghbal, ietekmē arī imigrāciju, ir nepieciešamas gan fiziskas, gan digitālas iespējas. Šīs visaptverošās tēmas parāda, ka sabiedrībā, kas kļūst arvien polarizētāka, ir svarīgi pievērsties migrācijas sarežģītībai un ar to saistītajām sociālajām sekām.