Irāna 2025. gadā: pasauli šokē vairāk nekā 800 nāvessodu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar ANO datiem 2025. gadā Irānā tiks izpildīti vairāk nekā 800 nāvessodu. To skaits pieaug, īpaši minoritāšu un disidentu vidū.

Im Jahr 2025 verzeichnet Iran über 800 Exekutionen, laut UN. Die Zahl steigt, besonders bei Minderheiten und Dissidenten.
Saskaņā ar ANO datiem 2025. gadā Irānā tiks izpildīti vairāk nekā 800 nāvessodu. To skaits pieaug, īpaši minoritāšu un disidentu vidū.

Irāna 2025. gadā: pasauli šokē vairāk nekā 800 nāvessodu!

Situācija Irānā ir satraucoša. 2025. gada 28. augustā Irānā ir izpildīts nāvessods vismaz 841 cilvēkam, liecina Cilvēktiesību centra dati. Tas nozīmē būtisku nāvessoda izpildes pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kur pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 297 nāvessodi. Īpaši satraucoši ir tas, ka nāvessodu skaits 2025. gada jūlijā bija 110, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā tajā pašā mēnesī pagājušajā gadā. Valsts demonstrē sistemātisku modeli, kurā nāvessods tiek izmantots kā iebiedēšanas līdzeklis.

Vēl viens šoks ir koncentrēšanās uz etniskajām minoritātēm un migrantiem, kas tiek nesamērīgi ietekmēti. No 841 izpildītā nāvessodu daudzi tika notiesāti par tādām neskaidrām apsūdzībām kā “naids pret Dievu” vai “korupcija uz zemes”. Pašreizējās lietās ir arī vienpadsmit personas, kurām draud nāvessoda izpilde. Viņu vidū ir seši, kuriem izvirzītas apsūdzības bruņotā sacelšanā.

Starptautiskā kritika un cilvēktiesību pārkāpumi

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Volkers Türks paudis bažas par situāciju Irānā, kad tiek izpildīts nāvessods. Viņš norādīja, ka 2025. gada pirmajā pusē nāvessods tika izpildīts vismaz 612 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2024. gadā. Turks mudina Irānas valdību noteikt moratoriju visām nāvessoda izpildēm un pārskatīt nāvessoda piemērošanu, jo tas nav savienojams ar tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu.

Turklāt pie apvāršņa ir satraucošs jauns regulējums: spiegošanas likums, kuru izskata Irānas Konstitūcijas aizsardzības biroja Aizbildņu padome, varētu paplašināt definīciju “sadarbība ar ienaidnieka valstīm”. Par tādām darbībām kā saziņa tiešsaistē vai sadarbība ar ārvalstu medijiem nākotnē varētu tikt sodīts ar nāvessodu.

Ietekme un sociālā rezonanse

Starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā uzņem apgriezienus. Vairāk nekā 40 procenti cilvēku, kuriem 2025. gadā tika izpildīts nāvessods, tika notiesāti par narkotiku noziegumiem, kas vēlreiz uzsver Irānas narkotiku politikas atkārtoto problēmu. Neskatoties uz bargajiem pasākumiem un stingru rīcību pret iespējamiem noziegumiem, cilvēktiesību situācija valstī ir satraucoša un reti atbilst taisnīgas tiesas prasībām.

Situācija Irānā ietekmē ne tikai valdību un tiesu sistēmu, bet arī pilsonisko sabiedrību un visu starptautisko sabiedrību. Lai gan vairāk nekā 170 valstis ir atcēlušas nāvessodu vai ieviesušas moratoriju, Irāna, šķiet, turpina paplašināt savu nāvessoda piemērošanas mehānismu.

Starptautiskās sabiedrības balsis brīdina: cilvēktiesības ir jārespektē vispārēji un nāvessodam nav vietas dzīvošanai piemērotā sabiedrībā.