Izraēlas parlaments lemj par pretrunīgi vērtēto nāvessoda atjaunošanu!

Izraēlas parlaments lemj par pretrunīgi vērtēto nāvessoda atjaunošanu!

Izraēlas parlaments 2025. gada 11. novembrī pieņēma pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas Izraēlā atjaunos nāvessodu teroristiem. Ar 39 balsīm par un 16 pret tika nolemts, ka šis sods jo īpaši attiecas uz palestīniešiem, kuri nogalina izraēliešus rasistisku motīvu dēļ. Savukārt Izraēlas pilsoņi ir atbrīvoti no šīs regulas, kas ir izpelnījusies spēcīgu kritiku. Kritiķi apgalvo, ka likums ir īpaši vērsts pret arābiem un nesauc ebreju teroristus pie atbildības. Saskaņā ar Le Dauphiné teikto, likumprojekts pēdējos mēnešos tika apturēts sakarā ar protestiem pret premjerministra Benjamina Netanjahu valdību, taču tagad tas ir atjaunots pēc pēdējās ķīlnieku sagrābšanas Gazas joslā.

Likuma iniciators Limors Sons Har Melehs no partijas Ebreju vara raksturoja šo pasākumu kā nepieciešamu, lai aizsargātu gan Izraēlas valsti, gan tās pilsoņus. Tā uzskata, ka ebreju teroristu nav, un tāpēc likuma noteikumi attiecas tikai uz palestīniešiem. Likuma pieņemšanā nozīmīga loma bija galēji labējā politiķa, nacionālās drošības ministra Itamara Bena Gvira ietekmei, jo viņš bija draudējis atņemt Netanjahu vairākumu, ja likumprojekts netiks izskatīts, kā ziņo TRT Français.

Ieskats fonā

Diskusija par nāvessoda atjaunošanu nav jauna. Izraēla nāvessodu atcēla 1954. gadā, pieļaujot izņēmumus tikai attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci un nodevību. Pēdējā nāvessoda izpilde notika 1962. gadā, kad pie atbildības tika saukts Ādolfs Eihmans. Pašreizējais likumprojekts, kas tiek prezentēts kā "atturēšanas līdzeklis" pret terorismu, paredz, ka militārās tiesas var piespriest nāvessodu ar vienkāršu balsu vairākumu, ja slepkavības pamatā ir naids pret Izraēlu. Tas nozīmētu, ka sodu nevar piemērot par parastiem noziegumiem vai militāriem nodarījumiem, kamēr nav terorisma fona, kā skaidro Aurora Israel.

Pasākums ir palielinājis spriedzi Netanjahu koalīcijā; daži ultraortodoksālie deputāti pauž bažas par morālajām un juridiskajām sekām. Ir arī daudzas balsis, kas apsūdz likumprojektu “sodošā populismā” un brīdina par briesmām, ko tas var radīt Izraēlas starptautiskajai reputācijai. Cilvēktiesību organizācijas un juristi arī brīdina, ka nāvessoda atjaunošana var pārkāpt Izraēlas starptautiskās saistības un izraisīt negatīvu Rietumu sabiedroto reakciju.

Sašķeltās diskusijas

Debates par nāvessodu polarizē Izraēlas sabiedrību, un gan atbalstītāji, gan pretinieki izsaka kaislīgus argumentus. Lai gan daži uzskata, ka pasākums ir nepieciešams valsts drošībai, citi brīdina, ka nekas neliecina, ka nāvessods patiešām samazina teroristu uzbrukumus. Šis sarežģītais jautājums turpmākajās nedēļās veidos Izraēlas darba kārtību, jo drošības situācija joprojām ir prioritāte.

Šis likumprojekts skaidri parāda, ka Izraēlas valdība pieliek lielas pūles, lai aizsargātu savus pilsoņus, taču tā ir arī gatava izvirzīt dziļus sociālus un juridiskus jautājumus. Tāpēc diskusija par nāvessodu ir ne tikai juridisks, bet arī morāls izaicinājums, kas ir jāpārvar.