Zalcgiters: Izglītības krīze un integrācija — aicinājums meklēt kopīgu risinājumu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gadā Zalcgiters saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā integrācija un izglītība, kamēr tiek apspriesta migrācija un atbalsts.

Salzgitter steht 2025 vor Herausforderungen wie Integration und Bildung, während Migration und Unterstützung diskutiert werden.
2025. gadā Zalcgiters saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā integrācija un izglītība, kamēr tiek apspriesta migrācija un atbalsts.

Zalcgiters: Izglītības krīze un integrācija — aicinājums meklēt kopīgu risinājumu!

Zalcgiterā, Lejassaksijas pilsētā, ir lielas problēmas, kas tiek apspriestas pašreizējā ZDF dokumentālajā filmā. Tas skaidri parāda, kāpēc Zalcgiteru bieži uztver kā “problēmu pilsētu”. Galvenās problēmas ir augstais imigrācijas līmenis un nepietiekams federālo un štatu valdības atbalsts. Neskaitāmi iedzīvotāji jūtas atsvešināti savā pilsētā, savukārt infrastruktūra daudzās vietās ir novecojusi. Skolotāja Kristīna Šolca, kura strādā ezera pamatskolā, raksturo grūtības izglītības sistēmā. Bēgļu vilni viņa piedzīvoja 2015. gadā un kritizē tobrīd veiktās darbības, jo īpaši tāpēc, ka daudzi viņas skolēni nerunā vāciski. Skolotāji un bērni bieži vien ir vieni paši, kas ievērojami apgrūtina integrāciju. Atsevišķās pilsētas daļās ārzemnieku īpatsvars ir līdz 30 procentiem un pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami pieaudzis. Lielākā daļa imigrantu nāk no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, kas vēl vairāk apgrūtina sociālo sajaukumu. Tāpēc būs vajadzīgs lielāks atbalsts no visām pusēm, lai nodrošinātu veiksmīgu integrāciju. Ziņas38 ziņo, ka problēma kļūst īpaši aktuāla, ja imigranti un vietējās institūcijas nesaņem pietiekamu atbalstu.

Situācija Zalcgiterā ir arī ļoti īpašs izaicinājums pašiem imigrantiem. Savu stāstu stāsta sīriešu bēglis Haithams Allafi, kurš Vācijā ieradās 2015. gadā. Šodien viņš vada modes veikalu Zalcgiterā-Lēbenštedā un ir apmierināts ar šeit esošajiem dzīves apstākļiem. Ārzemnieku īpatsvars Zalcgiterā-Lēbenštedā ir gandrīz 35 procenti, no kuriem aptuveni 5 procenti ir sīrieši. Neskatoties uz ģimenisko sajūtu arābu kopienā, daudzi uzskata, ka integrācija Vācijas sabiedrībā notiek lēni. Pēc aktīvās pilsones Stefani Steckhan domām, migrantu vidū trūkst pašpārliecinātības un veiksmīgai integrācijai nepieciešamo struktūru. ZDF šodien uzsver, ka pat sākumskolā tikai trīs bērni runā vācu valodā kā dzimtā valoda, kas situāciju klasē padara vēl sarežģītāku.

Izaicinājumi integrācijā

Integrācijas izaicinājumi ir ne tikai redzami Zalcgiterā, bet arī ir valsts mēroga problēma. Pašreizējais Federālā migrācijas un bēgļu biroja pētījums par integrācijas veicināšanu liecina, ka sievietes migrantes bieži tiek īpaši ietekmētas. No aptuveni 3,2 miljoniem sieviešu Vācijā, kuras ir trešo valstu valstspiederīgās, daudzas cīnās ar šķēršļiem, kas viņām apgrūtina dalību sabiedriskajā dzīvē. Augstas prasības izglītības kvalifikāciju atzīšanai un bērnu aprūpes iespēju trūkums ir galvenie šķēršļi. Atliek cerēt, ka politiķi atradīs jaunus veidus, kā uzlabot integrācijas stratēģijas. Tādu iniciatīvu kā programma “Strong at Work” mērķis ir palielināt bēgļu sieviešu iesaistīšanos nodarbinātībā un atbalstīt viņus ceļā uz Vācijas sabiedrību. BAMF informē, ka valodu mācīšanai ir galvenā loma integrācijas politikā.

Atklāts paliek jautājums, kā attīstīsies dzīves apstākļi Zalcgiterā un citās pilsētās. Atkal uztvert savu dzimteni kā pazīstamu vietu ir mērķis, kam ir liela nozīme gan vietējiem iedzīvotājiem, gan imigrantiem. Cilvēki visā valstī cer uz pozitīvu pavērsienu un lielāku atbalstu visiem iesaistītajiem.