UNHCR nonācis nelaimē: draud 3500 darbavietu zaudēšana — bēgļu palīdzība apdraudēta!

UNHCR nonācis nelaimē: draud 3500 darbavietu zaudēšana — bēgļu palīdzība apdraudēta!

Bēgļu situācija visā pasaulē dramatiski pasliktinās. Pirmdien UNHCR augstais komisārs Filipo Grandi paziņojumā presei paziņoja, ka akūtu finansiālu ierobežojumu dēļ būs jāatlaiž aptuveni 3500 darbinieku. Šim pasākumam vēlāk varētu būt katastrofālas sekas daudziem reģioniem un atbalsta projektiem. UNHCR, tāpat kā citas ANO aģentūras, saskaras ar milzīgām finansiālām grūtībām, ko galvenokārt izraisa masveida palīdzības finansējuma samazinājumi, īpaši no ASV, Vācijas un citām valstīm. Pēc Grandi domām, šī ir "sliktākā humānās palīdzības finansējuma krīze pēdējo desmitgažu laikā". tagesschau.de arī ziņo, ka gandrīz visas valstis ir samazinājušas savus finanšu ieguldījumus, kas vēl vairāk pasliktina palīdzības organizāciju situāciju.

Reaģējot uz šīm problēmām, ir jāatceļ simtiem pagaidu darbinieku. Tiek plānota arī efektivitātes paaugstināšana Ženēvā un reģionālajos birojos visā pasaulē. Plāns paredz personāla izmaksas samazināt par aptuveni 30 procentiem. Ar pašreizējo darbaspēku, kurā ir aptuveni 20 000 darbinieku 137 valstīs, tas nozīmē, ka gandrīz katrs otrais vadošais amats varētu tikt likvidēts. Šķiet, ka tas apdraud atbalstu, īpaši krīzes situācijās, piemēram, Sīrijā, Sudānā vai Ukrainā.

Finansējuma trūkums un pieaugošais bēgļu skaits

UNHCR finansiālās problēmas nav atsevišķs incidents, bet gan daļa no lielāka attēla. Grandi uzsver, ka līdz 2025. gada beigām finansējums varētu samazināties līdz līmenim, kāds bija pirms desmit gadiem. Tas ir krasā pretrunā ar kustībā esošo cilvēku skaita dubultošanos — pašlaik skarti vairāk nekā 122 miljoni cilvēku. Šīs pieaugošās bēgļu kustības iemesls ir notiekošie konflikti dažādos pasaules reģionos, piemēram, brutālais karš Sudānā, kas plosās jau divus gadus, un satricinājumi Sīrijā.

Viens reģions, kas ļoti cieš no šīs krīzes, ir Čada. Šeit jau ir uzņemti 800 000 bēgļu, bet vēl 200 000 uz robežas draud lielas briesmas. Grandi brīdina, ka palielināta humānās palīdzības samazināšana var ne tikai pasliktināt pašreizējo situāciju, bet arī izraisīt migrācijas pieaugumu, kas daļēji atgādina notikumus ap 2015. gada bēgļu krīzi.

Skaidra ir atkarība no ASV kā lielākās donorvalstis (vairāk nekā 2 miljardi dolāru gadā) un Vācijas kā otrās lielākās donores (tikai 333 miljoni dolāru). Šajā kontekstā Grandi pauž bažas par Vācijas jaunās valdības koalīcijas attīstības palīdzības politiku, kas koalīcijas līgumā paredz “atbilstošu” attīstības palīdzības samazinājumu. Viņš steidzami aicina Vācijai neatstāt novārtā savu atbildību par humāno palīdzību; Eiropa saskaras ar izaicinājumu risināt humanitārās krīzes kaimiņu reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos, Jemenā un Ukrainā.

UNHCR ķeras pie lietas: vajadzība pēc atbalsta pieaug, kamēr resursi samazinās. Nākamie mēneši noteiks, kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz miljoniem bēgļu situāciju. Grandi vēlreiz uzsvēra UNHCR nelokāmo apņemšanos atbalstīt tos, kam tā nepieciešama, un aicināja valstis pastiprināt palīdzību, lai atvieglotu humānās ārkārtas situācijas.