Putnu gripa Lejassaksijā: jau nogalināti vairāk nekā 150 000 dzīvnieku!

Putnu gripa Lejassaksijā: jau nogalināti vairāk nekā 150 000 dzīvnieku!

Pēdējo nedēļu laikā putnu gripa ir izraisījusi milzīgu satraukumu Lejassaksijā un citās federālajās zemēs. Vīrusa dēļ jau ir nogalināti aptuveni 150 000 dzīvnieku NDR ziņots. Zemkopības ministre Mirjama Štaudte preses konferencē iepazīstināja ar pašreizējo situāciju un informēja par pastāvošajiem draudiem, īpaši reģiona putnkopjiem.

Kopš oktobra sākuma Lejassaksijā ir apstiprināti 13 uzliesmojumi putnu fermās. Īpaši skarti ir Klopenburgas, Djepholcas, Emslandes, Heidekreisas un Vehtas rajoni. Klopenburga ir saraksta pirmajā vietā ar septiņiem uzliesmojumiem, savukārt 2024. gadā tur 2257 mājputnu fermās tika saskaitīti aptuveni 12,3 miljoni dzīvnieku.

Stabils pienākums un ekonomisks spiediens

Situācija liek dažiem novadiem noteikt obligātus staļļus, lai novērstu pieradināto mājputnu un potenciālo savvaļas putnu saskarsmi. Štaudte apzinās putnu audzētāju prasības valsts mēroga pienākumam izveidot staļļus, taču uzskata to arī par ekonomisku spiedienu, īpaši ņemot vērā Nīderlandē jau pastāvošo pienākumu turēt staļļus. Vācijā šobrīd reģistrēti 35 putnu gripas uzliesmojumi komerciālās mājputnu fermās, īpaši skarot Lejassaksiju, Mēklenburgu-Priekšpomerāniju un Brandenburgu.

Zāra bija pirmā federālā zeme, kas noteica stabilas prasības, kam sekoja Hamburga. Brandenburgā dzīvnieki ir jātur staļļos vai jānovieto zem aizsargierīcēm. Nozare šobrīd cīnās ar lieliem peļņas zaudējumiem. Zemnieks Malte Voigts, kuram nācies nogalināt vairākus tūkstošus zosu un pīļu, savus zaudējumus lēš ap 730 000 eiro. Problēma, ar kuru dala daudzi lauksaimnieki, ir neskaidrā finansiālā kompensācija par zaudētajiem dzīvniekiem.

Kompensācijas un izplatības riski

Štaudte aicina noteikt lielākas kompensācijas cietušajiem dzīvnieku īpašniekiem, kas šobrīd ir maksimāli 50 eiro par dzīvnieku. Pusi no tiem finansē valsts un Lejassaksijas Dzīvnieku slimību fonds. Vienlaikus jāņem vērā, ka vīruss var izplatīties dažādos apstākļos, piemēram, caur piesārņotiem apaviem vai ekipējumu. Pastāv arī aizdomas, ka putniem bagātajos reģionos aerosoli veicina vīrusa izplatību.

Tāpēc mājputnu nozare saskaras ne tikai ar veselības problēmām, bet arī ar ekonomiskiem izaicinājumiem. Vācijas putnkopības nozares centrālā asociācija jau ir noraidījusi apgalvojumus, ka rūpnieciskā lauksaimniecība ir galvenais vīrusa uzliesmojumu cēlonis. Pēc viņu domām, savvaļas putni joprojām ir lielākais vīrusu rezervuārs.

Gaļas cenu pieaugums un tirgus izmaiņas

Putnu gripas sekas varētu izjust arī patērētāji: gaidāms pīļu un zosu gaļas sadārdzinājums, kas situāciju tirgū padarīs vēl saspringtāku. Šie notikumi rada jautājumus par putnkopības stabilitāti nākotnē Vācijā, īpaši skartajā reģionā.

Sīkāk aplūkojot ekonomisko kontekstu, redzams, ka arī citām nozarēm ir jāpārvar savas problēmas. Tātad ziņots Finanšu pārskati ka Kahoot izpilddirektors Eilerts Hanoa radīja pozitīvu pavērsienu viņa uzņēmumam, neskatoties uz nemierīgajiem laikiem finanšu pasaulē. Lai gan viena gada kritums sākotnēji bija postošs, uzņēmums ātri spēja atgriezties uz pareizā ceļa.

Kopumā situācija joprojām ir saspringta, un cietušie lauksaimnieki un uzņēmumi paļaujas uz ātru palīdzību un risinājumiem, lai mazinātu putnu gripas sekas un spētu labāk risināt turpmākās problēmas.