Ķīnas izrāviens: pirmais konteineru ceļš cauri Arktikai uz Eiropu!

Ķīnas izrāviens: pirmais konteineru ceļš cauri Arktikai uz Eiropu!

Atklāšana notika 2023. gada 22. septembrīĶīnas-Eiropas Arctic Express maršrutsno Ningbo-Zhoushan līdz Feliksstove Furorei. Tādējādi tika uzsākts pasaulē pirmais konteineru maršruts caur Arktiku. Shipmag ziņo, ka šis pakalpojums ir īpaši izstrādāts pārrobežu e-komercijai un augstas cenas precēm. Ceļojuma laiks 18 dienas ir reāls uzlabojums, jo tas ir par astoņām dienām īsāks nekā iepriekšējais rekords uz Vilhelmshavenu Vācijā.

Taču jaunais maršruts sniedz arī ievērojamu ekoloģisku priekšrocību: CO₂ emisijas samazinās par aptuveni 50 procentiem salīdzinājumā ar parastajiem transporta maršrutiem. Tomēr pastāv bažas par to, kā tranzīts pa Ziemeļu jūras ceļu, kas ir daļa no Polārā zīda ceļa, risina vides problēmas un nepietiekamu ārkārtas atbalstu. Saskaņā ar Zhejiang Port Group teikto, jaunais savienojums ir pagrieziena punkts starptautiskajai Arktikas sadarbībai globālajā loģistikā.

Ķīnas ambīcijas Arktikā

Ķīnas iesaistīšanās Arktikā nav nekas jauns. Vēl 2016. gadā Pekina izteica vēlmi kļūt par “polāru lielvalsti” pēc novērotājas statusa saņemšanas Arktikas padomē 2013. gadā. SWP skaidri norāda, ka Ķīna šobrīd īsteno savas zinātniskās un diplomātiskās aktivitātes Arktikas un diplomātiskajās jomās. To, ka Pekinai ir ilgtermiņa plāni, liecina arī fakts, ka Ķīna 2024. gadā plāno smagu ledlauzi.

Tātad, ko klimata pārmaiņas mums ir radījušas? Straujās pārmaiņas Arktikas reģionā paver jaunas iespējas, ko Ķīna un Krievija agresīvi izmanto. Kopš 2022. gada abas valstis ir veikušas kopīgas jūras spēku patruļas Ziemeļu Ledus okeānā un pēdējā laikā pat organizējušas militārās mācības Aļaskas tuvumā. Šī sadarbība sniedz ne tikai iespējas, bet arī rada drošības politikas jautājumus, kas izraisa pastiprinātu modrību no ASV un Japānas puses.

Polārā zīda ceļa plusi un mīnusi

Par Ķīnas iesaistīšanos Arktikā viedokļi dalās. Lai gan daži uzskata, ka Ķīnas darbības piedāvā pietiekamu vidēja termiņa potenciālu, lai nodrošinātu ilgtermiņa panākumus, RAND pētījumi liecina, ka ne visi Ķīnas projekti ir pelnījuši vienādu uzmanību. Patiešām, izrādās, ka, lai gan Ķīnai ir intereses, tā pašlaik nevēlas uzskatīt Arktiku par stratēģisku prioritāti. Tā varētu izrādīties gudra taktika, lai mazinātu ģeopolitisko spriedzi.

Neskatoties uz jauktajām pieejām, ir skaidrs, ka Ķīna pēdējos gados ir palielinājusi savu diplomātisko klātbūtni Arktikas valstīs, ko uzsver tās lielākā vēstniecība Reikjavīkā. Starptautisko reakciju uz Polāro zīda ceļu galvenokārt veido mainīgā dinamika Arktikā, kur šis maršruts ir iekļauts strauji mainīgajā ekonomiskajā un politiskajā klimatā.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka Arktikas atvēršana paver jaunas perspektīvas. Tas, kā situācija attīstīsies, joprojām ir aizraujoši. Tomēr viens ir skaidrs: Ķīnas iesaistīšanās Arktikā nepaliks bez reakcijas starptautiskā līmenī, un visas acis būs vērstas uz to, kā šīs attiecības veidosies nākotnē.