Lauksaimniecības ministrs Gorißens cīnās par mazāku birokrātiju NRW!

Lauksaimniecības ministrs Gorißens cīnās par mazāku birokrātiju NRW!

Rudens lauksaimniecības ministru konference (AMK) Heidelbergā pagājušajā nedēļā izraisīja ažiotāžu. Lauksaimniecības ministre Silke Gorisena ir dedzīgi cīnījusies par labākiem nosacījumiem lauksaimniecības uzņēmumiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Viņu galvenās prasības aptver plašu spektru: no birokrātijas samazināšanas līdz finansiāla atbalsta nodrošināšanai lopkopības pārstrukturēšanai. Skaļi valsts.nrw Lauksaimniecības lopkopības pārstrukturēšanas veicināšanas federālās programmas termiņa beigas ir arī centrālais jautājums.

Viena no galvenajām Gorißen rūpēm ir piedāvāt uzņēmumiem lielāku uzticamību un plānošanas drošību. Tas ietver prasību par 20 gadu aizsardzību jauniem staļļiem un pārveidojumiem, kā arī pielāgotu Federālo immisijas kontroles likumu. Šie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu padarīt lopkopību ilgtspējīgu. Ziemeļreinā-Vestfālenē lopkopība ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro sniedz būtisku ieguldījumu lauksaimniecības produkcijas vērtībā, taču izaicinājumi ir milzīgi. Var novērot krājumu samazināšanos, un daudzi uzņēmumi saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem, kas kavē to tālāko attīstību. Lai veicinātu dzīvnieku labturību, ir svarīgi izveidot vienotu sistēmu jaunu stabilu būvniecību un pārredzamus reglamentējošos kritērijus attiecībā uz lopkopības marķējumiem.

Federālās politiskās diskusijas un finansiālais atbalsts

Tajā pašā laikā federālā līmenī tiek apspriesti pasākumi, kas paredzēti, lai palīdzētu lauksaimniecībai pārvarēt mūsdienu izaicinājumus. Šonedēļ Bundestāgs apspriež SPD, Zaļo un FDP priekšlikumu, kas attiecas uz lauksaimniecības nākotni. Galvenā uzmanība tiek pievērsta birokrātijas mazināšanai un ekoshēmu izstrādei, kuras nākotnē būtu jāveido precīzāk. Skaļi bundestag.de Pirmos svarīgos pasākumus federālā valdība plāno īstenot 2026. gadā.

Būtisks aspekts ir federālās valdības finansiālais atbalsts, kas ir pieejams aptuveni viena miljarda eiro apmērā nākamajiem četriem gadiem. Tas paredzēts, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārstrukturēt lopkopību. Taču ne visi ir pārliecināti: kritiķi, piemēram, Klauss Vāgners no Tīringenes lauksaimnieku asociācijas, šaubās, vai piešķirtie līdzekļi ir pietiekami, lai segtu Borherta komisijas noteikto ikgadējo četru miljardu eiro finanšu nepieciešamību. Kā uzsver Geratal Agrar GmbH rīkotājdirektors Bērts Kāmerers, mājīga atmosfēra cūkkūtī nāk ne tikai par labu – tā bieži kļūst par izaicinājumu birokrātisko prasību dēļ.

Producentu balss un protesta akcijas

Noskaņojums zemnieku vidū joprojām ir saspringts. Kamēr AMK tikās, dažādu federālo zemju lauksaimnieki plānoja protestus, lai pievērstu uzmanību savām bažām. Erfurtē ministru grupai iepretim konferenču viesnīcai vajadzētu izveidot protestu nometnes. Šie nemieri atspoguļo dziļo neapmierinātību, kas rodas no birokrātisko prasību sarežģītības. Uzņēmums Ringleben Tīringenē to ilustrē iespaidīgi: dzīvnieka pārdošana aizņem līdz 90 minūtēm – ar daudziem ierakstiem dažādās datubāzēs. Ņemot vērā šādus šķēršļus, nozare pieprasa ne tikai procesu digitalizāciju, bet arī fundamentālu birokrātijas reformu. Šī pieeja varētu būt paraugs federālajām zemēm, piemēram, Ziemeļreina-Vestfālene, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām.

AMK ar savām diskusijām ir raidījusi svarīgu signālu, taču tagad atliek vien redzēt, cik ātri un efektīvi var īstenot konkrētus pasākumus, lai lauksaimniecība Vācijā kļūtu ilgtspējīga. Lauksaimnieku balsis ir skaidra: ir nepieciešama procesu vienkāršošana un stingra apņemšanās lopkopībā. Nākamie mēneši būs izšķiroši.