70 gadu tērauda drošības barjeras: no Bohumas līdz drošai ceļu satiksmei!

70 gadu tērauda drošības barjeras: no Bohumas līdz drošai ceļu satiksmei!

2025. gada 21. jūnijā tiks svinēta ļoti īpaša jubileja: Vācijas pirmā tērauda drošības barjera svin savu 70. dzimšanas dienu. Izturīgā aizsargierīce debitēja 1955. gadā uz Autobahn 40 netālu no Bohumas. Tas, kas toreiz bija paredzēts kā vienkāršs ceļmalas marķējums, izrādījās dzīvības glābšanas sistēma, kas izturēja pirmo pārbaudi jau pēc trim dienām. Darvas kravas automašīna ietriecās tikko uzstādītajā dēļā un tika veiksmīgi izglābta no krišanas. Tā vietā viņš neskarts ripoja atpakaļ uz ceļa pēc tam, kad dēļi bija iespiedušies trieciena rezultātā, taču lieliski pildīja savu funkciju. Šis stāsts gandrīz izklausās pēc lugas, taču tā ir realitāte, kā ziņo [lokalklick] (https://lokalklick.eu/2025/06/21/70-jahre-stahlschutzplanke-es-begann-mit-ein- bang-bei-bochum/).

Tērauda aizsargmargas sākotnēji bija paredzētas kā vizuāls palīglīdzeklis, taču eksperti tās būtisko lomu satiksmes drošībā atzina jau 1960. gadā specializētajā žurnālā “Straße und Autobahn”. Laikā, kad satiksme uz Vācijas automaģistrālēm masveidā pieauga, aizsargmargas arvien vairāk tika uztvertas kā neaizstājams transporta infrastruktūras elements. Šo izmaiņu rezultātā tā sauktās "Alpu margas", kas sastāvēja no apmales akmeņiem un koka vai betona sijām, tika aizstātas ar daudz efektīvākām tērauda margām, kā faz.netchum3 highlight-1.2.5.

Tērauda aizsargmargu konstrukcija

Tērauda aizsargmargas ir sevi pierādījušas ar skaidru struktūru un dažādām konstrukcijas metodēm. Divi izplatītie profili, A-profils un B-profils, tika importēti no ASV un tiek izmantoti vēl šodien. Aptuveni 80 procenti dēļu Vācijā ir balstīti uz B profilu, savukārt Reinzemē-Pfalcā un dažos ziemeļu reģionos izmanto A profilu. Neskatoties uz šīm atšķirībām, abas sistēmas ir līdzvērtīgas satiksmes drošības ziņā, kas vēl vairāk palielina to popularitāti. Šie notikumi, par kuriem Wikipedia sīki ziņo, ir ne tikai tehnoloģisku pielāgojumu rezultāts, bet arī auglīga izpēte satiksmes drošības jomā.

Pēdējo desmitgažu laikā kvalitātes nodrošināšanai ir nepārtraukti ieviesti jauni materiāli un kvalitātes zīmogi. Piemēram, trieciena testu standartizācija 90. gadu beigās ļāva izstrādāt efektīvākas aizsardzības sistēmas. Pašlaik uz autoceļa A42 starp Gelzenkirheni un Herni tiek uzstādīti ne mazāk kā 20 kilometri jaunu tērauda drošības barjeru. Šiem jaunajiem dēļiem ir raksturīga lielāka "burzīt zona" un uzlabota drošība ar stieni, padarot tos vēl efektīvākus pat smago kravas automašīnu noturēšanai uz ceļa.

Alternatīvas un izaicinājumi

Neskatoties uz daudzajām priekšrocībām, tērauda aizsargmargas ne vienmēr ir vienīgais risinājums. Betona ierobežotājsistēmas tiek izmantotas vietās, kur posteņa taranēšana ir problemātiska, taču tās rada lielāku risku transportlīdzekļiem, jo ​​triecieni ir smagāki. Tāpēc tie ir retāk sastopami, īpaši sniegotos reģionos. Tērauda margas uz tiltiem ir aprīkotas arī ar papildu aizsardzību pret kritienu, lai novērstu smago transportlīdzekļu izlaušanos.

Rezumējot, var teikt, ka Vācijas tērauda drošības barjera ne tikai svin jubileju, bet arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā. Ar savu vēsturisko fonu un notiekošo attīstību tā joprojām ir centrālā ceļu infrastruktūras daļa un nodrošina, ka ceļi kļūst drošāki visiem satiksmes dalībniekiem.