Atcerēšanās un pamācība: Bonna piemin 1938. gada novembra pogroma upurus
Novembra pogroma piemiņas pasākums Bonnā 2025. gada 9. novembrī: upuru piemiņa un pašreizējās antisemītiskās tendences.

Atcerēšanās un pamācība: Bonna piemin 1938. gada novembra pogroma upurus
Šodien, 2025. gada 9. novembrī, Bonnas pilsēta piemin briesmīgo novembra pogromu, kas notika pret ebreju iedzīvotājiem 1938. gadā. Piemiņas pasākums piemin brutālos uzbrukumus, kas notika ar pilsoniskās sabiedrības piekrišanu un SA un SS biedru uzraudzībā. Kā Vispārējais Vēstnesis ziņo, pasākums bija centrālā tikšanās, kas notika svētdien Bonnas operā un guva lielu atsaucību.
Memoriāla un nacistu dokumentācijas centra vadītāja Astrīda Mehmeļa stāstīja šokējošos notikumus: tika iznīcināti ebreju veikali un mājas, nodedzinātas sinagogas un daudzi tika deportēti uz koncentrācijas nometnēm. Pavēle iznīcināt Bonnu nāca tieši no gestapo, uzsverot to laiku nežēlību. Sinagogas Tempelstrasse, Poppelsdorf, Beuel, Bad Godesberg un Mehlem tika nodedzinātas 1938. gada 10. novembrī.
Izsakiet svarīgu paziņojumu
Piemiņas pasākumu organizēja iniciatīva Bonnas nacionālsociālisma upuru atcerei sadarbībā ar Bonnas pilsētu un sinagogas kopienu. Dalībnieki ar mūziku pieminēja upurus un godināja viņu atmiņas. Starp runātājiem bija mērs Gvido Dēuss un Jakovs Barašs, kuri abi uzsvēra nepieciešamību paust antisemītismu un saglabāt dzīvas atmiņas.
Bonnas operas foajē bija labi piepildīts ar daudziem dalībniekiem – dažiem pat nācās stāvēt kājās. Apmeklētāju vidū bija Ansgars Pitans (73) un Marija Zīberta (71), kuri piemiņas pasākumā piedalās jau gadu desmitiem. Marija Zīberta uzsvēra, cik svarīgi ir atcerēties novembra pogromu. Marijai Terēzei G. (25) tā bija pirmā reize, kad piedalījās, un viņai šis pasākums šķita ļoti aizkustinošs un patīkams.
Pašreizējie izaicinājumi
Galvenā tēma bija arī bažas par mūsdienu antisemītismu. Ros Sachsse-Schadt (73) pauda bažas par šiem notikumiem. Cīņu pret antisemītismu atbalsta arī tādas prominentas balsis kā Starptautiskās Aušvicas komitejas prezidente Eva Runde, kas brīdināja par antisemītisma pieaugumu un demokrātisko vērtību eroziju. Komitejas izpildviceprezidents Kristofs Heubners 9. novembri raksturoja kā atceres un demokrātijas dienu.
Vācijas Centrālās ebreju padomes prezidents Jozefs Šusters kritizēja to, ka atmiņas par pogroma nakti kļūst arvien neskaidrākas. Kultūras valsts ministrs Volframs Veimers brīdināja par antisemītisma straujo pieaugumu Vācijā un Eiropā un atgādināja, ka antisemītisms nekādā gadījumā nav pagātnes ēna. Arī bijušais federālais prezidents Joahims Gauks aicināja apņēmīgāk cīnīties pret šo problēmu no dažādiem politiskiem virzieniem.
Novembra pogroma piemiņa ir ne tikai atgādinājums par pagātni, bet arī neatliekams aicinājums saglabāt modrību un aktīvi strādāt pret aizmirstību un antisemītisma un neiecietības pārvērtēšanu mūsdienu sabiedrībā. No mums visiem ir jānodrošina, lai “nekad vairs” nepaliktu tikai tukšs vārds.