Chrupalla un AfD: protests pret labējo vēlēšanu kampaņu Dīrenē!

Chrupalla un AfD: protests pret labējo vēlēšanu kampaņu Dīrenē!

Piektdien, 2025. gada 5. septembrī, Dīrenē notikumi būs nemierīgi, jo Tino Chrupalla, Klauss Esers un Dr. Kristians Virts no AfD aicināja cilvēkus uz vēlēšanu kampaņas pasākumu Burgau pilī. Tas ne tikai izraisīja politiskus viļņus, bet arī izraisīja daudzus protestus. Grupa ap Chrupalla jau ilgu laiku ir bijusi Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja redzeslokā, kas padara pasākuma fonu īpaši sprādzienbīstamu. Par to ziņo demokrātu komanda Chrupalla pauž etniski nacionālistiskus uzskatus, kas galvenokārt ietekmē Āfrikas kultūras.

Situāciju vēl vairāk sarežģī Klausa Esera persona, kuru tur aizdomās par CV viltošanu. Viņš arī tiek apsūdzēts par sakariem ar antisemītiski noskaņotiem darbiniekiem. Turklāt doktors Kristians Virts ir pazīstams ar saviem necilvēcīgajiem paziņojumiem, ar kuriem viņš iestājās par pasākumiem Koronas pandēmijas laikā, kam bija spēcīga negatīva ietekme uz migrantiem, kuri bija spiesti pamest valsti. Rakstā tas ir uzsvērts Izskan aicinājums piedalīties protesta akcijās, lai novērstu AfD labējos saukļus.

Labējais ekstrēmisms un konstitūcijas aizsardzība

AfD politiskajā vidē sevi pozicionējusi kā labējo opozīciju, kas jau ir izpelnījusies to klasifikāciju kā aizdomās turēto labējā spārna lietu. Saskaņā ar Tagesschau Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) AfD ir klasificējis kā "noteikti labējo ekstrēmistu". Šis lēmums ir balstīts uz iekšējo ziņojumu un norāda uz sociāli politisko izpratni par piederību, kas nav savienojama ar demokrātiskām pamatvērtībām.

Pēdējos gados AfD vairākas reizes ir mēģinājusi aizstāvēties pret šo klasifikāciju. Pavisam nesen partija iesniedza konstitucionālo sūdzību Federālajā konstitucionālajā tiesā pēc tam, kad trīs gadus ilgā tiesvedība nebija beigusies. Tiek ziņots, ka AfD aizstāvas pret Minsteres Augstākās administratīvās tiesas lēmumiem, kas apstiprināja kvalifikāciju kā aizdomās turēto labējo ekstrēmistisku lietu un neļāva pārsūdzēt.

Vēlēšanu kampaņa un protesti

AfD sevi pozicionēja kā lielāko opozīcijas partiju federālajās vēlēšanās 2025. gada 23. februārī, saņemot 20,8 procentus balsu. Tam ir izšķiroša nozīme pašreizējā politiskajā klimatā. Par spīti juridiskajiem un publiskajiem strīdiem, šķiet, ka partija demonstrē augstu noturības līmeni. Saksijā, Tīringenē un Saksijā-Anhaltē tā spēja gūt panākumus štatu vēlēšanās, neskatoties uz to, ka tā tika klasificēta kā labējā spārna ekstrēmists.

Gaidāmais pasākums Dīrenē ir ne tikai kampaņas akcents, bet arī svarīgs brīdis demokrātijai un Ķelnes iedzīvotāju sabiedrības apziņai. Jāskatās, cik cilvēku atbalstīs protestus, lai nostātos pret AfD labējiem izteikumiem un attieksmi. Diskusija par iespējamu partiju aizliegumu varētu iegūt jaunu impulsu no šiem notikumiem.