Jamaika izsludina trauksmi par katastrofu: viesuļvētra Melissa” izposta salu!

Jamaika izsludina trauksmi par katastrofu: viesuļvētra Melissa” izposta salu!

Situācija Karību jūras reģionā ir saspringta: viesuļvētras Melisa nodarīto postošo postījumu dēļ Jamaikas valdība salu pasludinājusi par katastrofas zonu. Premjerministrs Endrjū Holness skaidri norāda, cik svarīga viņam ir iedzīvotāju drošība un labklājība, un aicina iedzīvotājus ievērot īpašu piesardzību. “Melissa” sasniedza Jamaiku netālu no New Hope kā 5. kategorijas viesuļvētra ar vēja ātrumu līdz 295 km/h, atstājot aiz sevis posta pēdas.

Vētra nodarīja milzīgus postījumus: mājām un pat slimnīcām tika norauts jumti, notika plūdi un spēcīga vēja upuri krita daudzi koki. Īpaši skarta ir Sv. Elizabetes apkārtne, kur Ričards Tompsons no ODPEM ziņo par plašiem postījumiem skolām un slimnīcām. Arī veselības ministrs Kristofers Tuftons ziņo par būtiskiem materiāliem zaudējumiem vismaz četrām lielākām klīnikām. Vienā konkrētā klīnikā 75 pacienti bija jāpārvieto uz augstāku stāvu.

Infrastruktūra un humānā palīdzība

Iznīcināšanas apjoms tiks sīkāk izmeklēts tuvākajās dienās. Holness sagaida nopietnus bojājumus infrastruktūrai, jumtiem, veģetācijai un ostām. Viesuļvētras centrs arī brīdina par katastrofāliem vējiem un straujiem plūdiem, jo ​​īpaši augstākos augstumos, kur briesmas ir īpaši lielas.

Palīdzības pasākumi jau rit pilnā sparā: aptuveni 6000 cilvēku ir devušies uz neatliekamās palīdzības izmitināšanu, lai gan tiek lēsts, ka to skaits augsta riska zonās joprojām ir pārāk zems. Sarkanais Krusts jau ir brīdinājis par potenciāli nepieredzētām sekām Jamaikā, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 2,8 miljonus. Lai uzlabotu humāno situāciju, ANO koordinē palīdzības piegāžu transportēšanu un plāno ar gaisa transportu pārvest 2000 palīdzības paku. Valdība arī mobilizējusi Jamaikas bruņotos spēkus un izsaukusi rezervistus, lai aktīvi atbalstītu glābšanas darbus.

Viesuļvētras fokusā

Viesuļvētras, piemēram, Melissa, ir tropiski cikloni, kas parasti notiek Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, kā arī Klusajā okeānā un Indijas okeānā. Tās parasti notiek no maija līdz decembrim, ar vislielāko varbūtību vasarā. Tie attīstās virs siltām ūdens virsmām, kuru temperatūra ir vismaz 26,5 °C, un noteiktos atmosfēras apstākļos un, saskaroties ar zemi, var radīt milzīgus bojājumus. Jo īpaši ir bažas par viņu vēja ātrumu un vētru uzplūdiem un plūdiem, ko tie izraisa.

Saskaņā ar prognozēm 2024. gada viesuļvētru sezonai Atlantijas okeāna ziemeļdaļā vētru apjomi gaidāmi virs vidējā līmeņa. Iepriekšējo vētru pieredze liecina, ka viesuļvētras bieži rada miljardus lielus zaudējumus, īpaši, kad tās piekļūst ASV piekrastē. Lai samazinātu turpmākos postījumus, ir nepieciešamas stabilas struktūras un agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas ļautu iedzīvotājiem ātri reaģēt. Klimata pārmaiņas varētu arī vēl vairāk palielināt šādu vētru iespējamību un intensitāti.

Pašreizējā situācija apstiprina pastāvīgo nepieciešamību veikt atbilstošus piesardzības pasākumus un palielina starptautiskās sabiedrības izpratni par briesmām, ko rada tropiskie cikloni, piemēram, viesuļvētra Melisa.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par šīm tēmām, varat skatīt pārskatus no Radio Ennepe Ruhr, Wikipedia un Minhenes Re tikt sauktam.