Vandālisms baznīcās: satraucošs incidentu pieaugums!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vandālisms Vācijas baznīcās pieaug: ziņojumi no dažādām diecēzēm liecina par satraucošām norisēm un iespējamiem risinājumiem.

Vandalismus in deutschen Kirchen nimmt zu: Berichte aus verschiedenen Bistümern zeigen alarmierende Entwicklungen und Lösungsansätze.
Vandālisms Vācijas baznīcās pieaug: ziņojumi no dažādām diecēzēm liecina par satraucošām norisēm un iespējamiem risinājumiem.

Vandālisms baznīcās: satraucošs incidentu pieaugums!

Vandālisms Vācijas baznīcās ir tēma, kas jau kādu laiku izsauc skumjus virsrakstus. Saskaņā ar Vācijas Bīskapu konferences datiem šo incidentu skaits ir ievērojami pieaudzis, lai gan pieredze dažādās diecēzēs ir atšķirīga. Īpaši smagi cietuši tādi reģioni kā Rēgensburga, kur ievērojami pieaudzis tīšu zaudējumu skaits. Rēgensburgas diecēzē preses pārstāvji ziņo par dažiem šokējošiem atgadījumiem: no salauztām upuru kastēm līdz pisuāru nogulsnēm baznīcās — tas rada jautājumus.

Nesen publicētajā rakstā autors Ikdienas pasts Kļūst skaidrs, ka cieņa pret baznīcu ēkām mazinās. Arī Vircburgas diecēze ir veikusi līdzīgus novērojumus, jo īpaši attiecībā uz upuru kastu zādzībām. Atkārtoti tiek ziņots, ka pieaug grafiti un citi vandālisma veidi, piemēram, svēto figūru bojājumi. Augsburgas diecēze arī atzīmē, ka vandālisms bieži notiek pilsētu reģionos, bieži vien jaunības neuzmanības vai mērķtiecīga grafiti dēļ.

Vandālisma sekas

Ķelnes arhibīskapija uzsver, ka vandālisma nodarītais nemateriālais kaitējums ir vismaz tikpat nopietns kā materiālie zaudējumi. Baznīcām ir jāpaliek ticības un kopienas vietām, taču arvien vairāk draudžu ir spiestas slēgt durvis vai ieviest stingrus drošības pasākumus, piemēram, signalizācijas sistēmas un restes. Neapšaubāmi, īsāks darba laiks bojā šīm vietām raksturīgo garu.

Īpaši satraucoša parādība ir incidenti Pasavas pilsētā, kur no 2024. gada augusta līdz 2025. gada jūlijam tika ziņots par 19 vandālisma gadījumiem. To skaitā ir iznīcināti kapi un tīši nodarīti bojājumi telpām. Arī šeit tiek ziņots par upuriem, un, lai gan vandālisms ir izņēmums Minhenē un Freisingā, skaidra tendence ir novērojama daudzās citās diecēzēs.

Veicināt cieņpilnu sadarbību

Rēgensburgas diecēzes preses pārstāvis Jakobs Šocs norāda, ka cieņa pret reliģiskām vietām samazinās. Viņš saskata saistību starp darbībām un saiknes trūkumu ar kristīgo ticību. Šim viedoklim ir atbalsts arī bīskapu konferencē. Kreiso spēku reliģiski politiskais pārstāvis Bodo Ramelovs ir izsaucis trauksmi un aicina visā valstī reģistrēt vandālisma gadījumus baznīcās, lai veiktu mērķtiecīgus pasākumus.

Kopienām ir jāatrod līdzsvars starp drošību un pieejamību. Mācītāja Klaudija Foigta-Grābenšteina ziņo, ka drošības sajūtas vairošanai Nirnbergas Lorenzkirche kopš 2017. gada ir izveidota “viesmīlības komanda” un sakristāns. Atvērtās baznīcas ir paredzētas, lai nodrošinātu tikšanos un lūgšanu, taču šķiet, ka reālās briesmas liek pārdomāt.

Kopumā šķiet, ka izaicinājums uzturēt baznīcas kā drošas ticības vietas ir lielāks nekā jebkad agrāk. Kopējais iespaids ir skaidrs: ir vajadzīgi kolektīvi centieni, lai atjaunotu cieņu un cieņu pret vienu no mūsu sabiedrības senākajiem kultūras mantojumiem. Baznīcas ir kas vairāk nekā tikai ēkas – tās ir mūsu vēstures un mūsu ticības liecinieki. Viņu cieņas samazināšanās ietekmē arī mūs visus.

Joprojām ir nepieciešamas pastāvīgas diskusijas par pasākumiem un stratēģijām, lai uzlabotu dievkalpojumu drošību un saglabātu pieejamību. Tikai tā var saglabāt garīgo telpu, ko piedāvā šīs baznīcas, nākamajām paaudzēm.

Pierādījumus par šo satraucošo tendenci var atrast ziņojumos, ko sniedz BR.de kā arī katolisch.de, kas dokumentē lielo incidentu skaitu un to arvien satraucošāko apjomu.