Hagen sāk pašvaldības siltuma plānošanu: ceļā uz dekarbonizāciju!

Hagen sāk pašvaldības siltuma plānošanu: ceļā uz dekarbonizāciju!

Šobrīd Hāgenā tiek sperts fundamentāls solis ceļā uz videi draudzīgu siltumapgādi. Pilsēta sākusi veidot pašvaldības siltumenerģijas plānu atbilstoši jaunajam siltuma plānošanas likumam. Ar šo likumu, kas ir spēkā kopš 2024. gada 1. janvāra, paredzēts noteikt vienotus valsts mēroga standartus siltumenerģijas izmantošanai no atjaunojamiem energoresursiem un neizbēgamā siltuma pārpalikuma un veicināt centralizētās siltumapgādes paplašināšanu, piemēram, BBSR ziņo.

Hāgenas pilsētas galvenais mērķis ir, veicot piemērotības testu, noteikt piemērotas zonas nākotnes siltumapgādei, izmantojot centralizēto siltumu vai centralizēto ūdeņradi. Šis svarīgais pārskats ir pirmais plānošanas solis, un tas jāpabeidz vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam Vietējā kompasa ziņojumi.

Atbilstības pārbaude un tā rezultāti

Piemērotības testā tika iegūti divu dažādu veidu apgabali. Pirmkārt, ir “iespējamās decentralizētās siltumapgādes zonas”, tostarp Gārenfelda, Berhuma un Rumennola. Šīs teritorijas tika klasificētas kā neekonomiskas centralizētai centralizētajai siltumapgādei vai centralizētajam ūdeņraža tīklam. Tas nozīmē, ka tur saimniekiem jāpaļaujas uz individuāliem risinājumiem, piemēram, uzstādot gaiss-ūdens siltumsūkņus vai lokālos centralizētās siltumapgādes tīklus.

Otrā kategorija ir “esošās siltumapgādes zonas”, kurās ietilpst Emsta un Altenhāgena. Šeit jau ir izveidots centralizētās siltumapgādes tīkls, kas nodrošina pamatu ilgtspējīgai siltumapgādei nākotnē. Žēl, ka Hāgenas pilsētas rajonā pašlaik nav pieejami ūdeņraža tīkli.

Siltuma plānošana kā dinamisks process

Tomēr pašvaldības siltuma plānošana Hāgenā nav vienreizējs process, bet tiek uzskatīts par dinamisku procesu, kura pamatā ir pašreizējie apstākļi. Pilsēta plāno analizēt esošo apkures infrastruktūru un iesaistīt attiecīgās ieinteresētās puses. Jau 26. jūnija darba kārtībā svarīgs datums: no plkst.18.30. līdz 20:30. Dienvidvestfālenes Lietišķo zinātņu universitātē notiks pasākums par tēmu “Ilgtspējīgi silts – nākotnes siltumapgāde Hāgenā”, kurā Kristīne Kūlmane no Vides aģentūras iepazīstinās ar pašvaldības siltuma plānošanas pašreizējo stāvokli.

Siltumenerģijas plānošanas likums nosaka, ka pašvaldībām līdz 2030. gadam 30% no siltumapgādes ir jāiegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem vai neizbēgama siltuma pārpalikuma, un līdz 2045. gadam šai proporcijai ir jāpalielinās līdz 100% siltumtīkliem, kuros nav fosilās enerģijas, piemēram, BMWSB šovi. No 2025. gada 1. marta jaunbūvēm tiks noteikta minimālā prasība 65% apmērā no atjaunojamiem avotiem.

Siltumapgādes nozīmi Vācijā nevajadzētu novērtēt par zemu: tā veido vairāk nekā 50 % no gala enerģijas patēriņa un ir būtisks CO2 emisiju avots. Fosilais kurināmais, jo īpaši gāze un nafta, joprojām ir plaši pārstāvēti mājsaimniecībās. Plānojot pašvaldības siltumenerģiju, pilsētas, piemēram, Hāgena, cenšas risināt šo problēmu un strādāt pie ilgtspējīgas enerģijas nākotnes.