Aizsardzība pret plūdiem: NRW ministrs steidzami aicina veikt labākus pasākumus!

Aizsardzība pret plūdiem: NRW ministrs steidzami aicina veikt labākus pasākumus!

Laikā, kad laikapstākļi pieaug, aizsardzība pret plūdiem ir Ziemeļreinas-Vestfālenes iedzīvotāju galvenā problēma. Īpaši ņemot vērā gadsimta postošos plūdus 2021. gada jūlijā ar 49 nāves gadījumiem, ir skaidrs, ka priekšā vēl ir daudz darba. Vides ministrs Olivers Krišers plūdu aizsardzību uzskata par paaudžu uzdevumu. n-tv ziņo, ka pēc katastrofālajiem notikumiem tika uzsākti daudzi aizsardzības pasākumi. Kopš 2021. gada ir īstenoti vairāki simti pasākumu, tostarp dambju atjaunošana un jaunu aiztures baseinu būvniecība.

Bet kas ir sasniegts līdz šim? Mērījumu tīkla paplašināšana tika ievērojami virzīta uz priekšu. Paredzams, ka līdz 2025. gada beigām darbosies 122 mūsu pašu mērinstrumenti, salīdzinot ar 84 mērinstrumentiem 2021. gadā. Tas kalpo, lai uzlabotu prognozes un agrīnos brīdinājumus par plūdiem un tādējādi nodrošinātu iedzīvotāju drošību.

Kopīgi centieni aizsardzībai pret plūdiem

Šie pasākumi ir tikai daļa no visaptverošas plūdu riska pārvaldības sistēmas, ko koordinē federālās un štatu valdības. Neskatoties uz visiem centieniem, izaicinājums joprojām ir liels. Pašreizējās situācijas apkopojums liecina, ka tikai puse dambju ir optimālā stāvoklī, savukārt opozīcija, īpaši SPD Saeimas frakcija, ir asi kritiska un runā par nepietiekamu progresu. Apstiprināšanas process bieži vien aizņem pārāk ilgu laiku, kas aizkavē turpmāko pasākumu īstenošanu.

Vēl viens jautājums ir tāds, ka tikai tehniskā aizsardzība pret plūdiem nevar garantēt absolūtu drošību. Kā Federālā valdība uzsver, ka ir jācīnās arī ar klimata pārmaiņu sekām, kas izraisa stipru lietus un sausuma periodu pieaugumu. Tas nozīmē, ka plūdu risks palielinās ne tikai zemās vietās, bet arī nogāzēs un piekrastes pilsētās.

Finansiālā dimensija

2021. gada plūdi radīja milzīgus zaudējumus aptuveni 13 miljardu eiro apmērā. Lai to novērstu, federālā valdība ir uzsākusi tūlītēju klimata pielāgošanās programmu, kuras budžets ir 60 miljoni eiro. Šī programma atbalsta pašvaldības, lai uzlabotu to gatavību klimatam, kā arī veicina augsnes atslāņošanās un lietus ūdens infiltrācijas projektus.

Nedrīkst aizmirst arī par plūdu aizsardzības centra izveidi, kas kalpo kā datu un informācijas centrs. Lai vēl vairāk uzlabotu prognožu kvalitāti, tiek pastiprināta arī ekstrēmu laikapstākļu izpēte, kuras mērķis ir nodrošināt sistemātisku datu sagatavošanu, kas īpaši gūs labumu kopienām.

Situācija saistībā ar aizsardzību pret plūdiem Ziemeļreinā-Vestfālenē joprojām ir dinamiska. Darāmā vēl ir daudz, un nepieciešamais progress būs atkarīgs ne tikai no esošajiem pasākumiem, bet arī no skaidras politiskās gribas. Tikai kopīgiem pūliņiem un optimālu uzdevumu prioritāšu noteikšanu var nodrošināt adekvātu aizsardzību pret laikapstākļiem nākotnē.