Reklinghauzenas policijas konsultatīvā padome: jaunas stratēģijas pret klanu noziedzību!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

24. oktobrī Reklinghauzenas policijas konsultatīvā padome tikās, lai pārrunātu aktuālos policijas jautājumus un notikumus.

Am 24. Oktober trat der Polizeibeirat von Recklinghausen zusammen, um über aktuelle Polizeithemen und Entwicklungen zu beraten.
24. oktobrī Reklinghauzenas policijas konsultatīvā padome tikās, lai pārrunātu aktuālos policijas jautājumus un notikumus.

Reklinghauzenas policijas konsultatīvā padome: jaunas stratēģijas pret klanu noziedzību!

24.oktobrī Reklinghauzenas policijas galvenajā mītnē notika policijas konsultatīvās padomes sēde, kurā tika pārrunātas svarīgas tēmas. Sanāksmi vadīja priekšsēdētāja vietnieks Franz-Josef Thorwesten un kopā ar policijas priekšnieku Frīderiki Zurhauzenu iepazīstināja ar darba kārtību. Tas ietvēra īpašumu statusu, kā arī elektronisko lietu ieviešanu krimināllietās. Īpaša uzmanība tika pievērsta klanu noziedzības attīstībai reģionā — problēmai, kas skar ne tikai policiju, bet arī iedzīvotājus un rada bažas. Skaļi DW Vācijā par šo tēmu ir atzīti pētījumu rezultāti, kas liecina, ka tā saukto klanu reālās ar noziedzību saistītās darbības bieži vien ir pārspīlētas.

Tikšanās laikā policijas priekšnieks Zurhauzens pateicās policijas konsultatīvās padomes priekšsēdētājam Gunnemana kungam par veiksmīgo sadarbību. Īpaša tikšanās iezīme bija atvadīšanās no Torvestena, kurš saņēma monētu no Reklinghauzenas policijas štāba, lai pieminētu savu darbu. Ņemot vērā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, būs jauns novada domes sastāvs, kas atstās iespaidu arī uz policijas konsultatīvo padomi. Daži biedri vairs nav pieejami, kas varētu sniegt svaiga gaisa elpu turpmākajam policijas darbam.

Klanu noziedzības izpēte

Klanu noziedzības jautājums ir ļoti aktuāls arī policijas iestādēm. Eksperts Mahmuds Džaraba, kurš kopš 2015. gada ir pētījis arābu, turku un kurdu paplašinātās ģimenes, kritizē termina “klans” lietošanu medijos un policijas debatēs kā maldinošu. Viņš apgalvo, ka faktisko noziedzību bieži vajadzētu uzskatīt par "ģimenes noziedzību", kurā ir iesaistīti labi saistīti ģimenes locekļi gan mājās, gan ārvalstīs. Šīs ģimenes nekādā ziņā nav viendabīgas, un lielākā daļa biedru noraida noziedzīgu darbību un tā vietā vēlas efektīvus pasākumus pret noziedzību.

Vairākās federālajās zemēs, tostarp Ziemeļreinā-Vestfālenē, varas iestādes ir veikušas pasākumus, lai apkarotu šo noziedzības veidu. Piemēram, tiek veiktas regulāras pārbaudes un reidi, taču šo pasākumu efektivitāte tiek kritiski apšaubīta. Kriminoloģe Daniela Hunolda kritizē tiesisko regulējumu un šo stratēģiju efektivitāti. Galu galā pilsoņu subjektīvā drošības sajūta ir centrālais aspekts, kas ietekmē pasākumus.

Ieskats popkultūrā

Vēl viens aizraujošs aspekts kriminālās tēmas ietvaros ir atrodams mediju vidē, kur tādi seriāli kā “Noziedzīgie prāti” uzrunā plašu auditoriju. Populārais amerikāņu policijas seriāls, kura pirmizrāde notika 2005. gadā, seko FIB uzvedības analīzes nodaļas (BAU) profilētāju komandai. Ar aizraujošiem varoņiem un sarežģītām krimināllietām seriālam izdodas izgaismot noziedzības tēmu. Kamēr mēs vairāk nodarbojamies ar reālu izmeklēšanu, sērija parāda, cik sarežģīta ir noziedzības tēma.

Noslēgumā jāatzīmē, ka kārtējā Policijas konsultatīvās padomes sēde bija ne tikai svarīga policijai, bet arī radīja tālejošus jautājumus par drošību un sabiedrības uztveri par noziedzību. Izaicinājumi, ko rada tādas lietas kā klanu noziedzība un policijas atbildība, joprojām ir pastāvīgs diskusiju temats sabiedrībā.