Neuss atceras novembra pogroma upurus: atbildība prasīta!

Neuss atceras novembra pogroma upurus: atbildība prasīta!

2025. gada 10. novembrī Neusā notika iespaidīga piemiņas stunda, lai pieminētu 1938. gada novembra pogroma upurus. Šajā neaizmirstamajā dienā ebreju kopienas, kristīgo baznīcu, politikas pārstāvji, kā arī studenti un pilsoņi pulcējās pie memoriāla Promenadenstrasse, lai kopīgi apstāties un atcerētos. Mērs Reiners Breuers atklāja pasākumu ar aizkustinošu runu, kurā viņš atgādināja par ebreju veikalu iznīcināšanu un Neusas sinagogas nodedzināšanu 1938. gada naktī no 9. uz 10. novembri. Viņš lika saprast, ka atbildība par pagātnē notikušo arī spēlē nozīmīgu lomu tagadnē.

Kā ziņoja Breiers, īpaši satraucošs ir antisemītisku incidentu pieaugums Vācijā. 2024. gadā Ziemeļreinā-Vestfālenē tika reģistrēti 940 gadījumi, kas ir par 42% vairāk nekā iepriekšējie gadi. Šie notikumi met ēnu uz sociālo realitāti un jautājumu par to, kā mums ar to tikt galā. Piemiņas pasākuma kontekstā Neusas ebreju kopienas priekšsēdētājs Berts Römgens atgādināja ebreju ģimeņu vajāšanas postošās sekas. Viņš arī runāja par pastiprināto drošības situāciju ebrejiem, kas pastāvēja kopš Hamas terorakta 2023.gada 7.oktobrī. "Mums ir aktīvi jāiestājas pret antisemītismu," viņš mudināja.

Atmiņas loma

Pasākumā bija arī vieta Erftas vispārizglītojošās skolas skolēniem, lai ziņotu par savu piemiņas braucienu uz Aušvicu. Viņas tikšanās ar mūsdienu liecinieci Hannu Kleinbergu bija īpaši aizkustinoša, jo viņa jauniešiem sniedza spilgtu ieskatu upuru likteņos. Skolēni ar klusuma minūti pieminēja nogalināto Neusa Lēmana ģimeni un noskaitīja dzejoli, kurā tika runāts par sāpēm, zaudējumiem un cerībām. Viņu ieguldījums skaidri parādīja, ka atmiņa ir ne tikai pagātne, bet arī galvenais jautājums tagadnei un nākotnei.

Piemiņas diena tika papildināta ar Dorotejas Grāvemanes vārdiem, kura nāk no Kristiešu un ebreju sadarbības biedrības. Viņa runāja par valsts organizēto 1938. gada vardarbību un polarizāciju, kas publiskajā diskursā vērojama kopš 2023. gada. Viņa arī uzsvēra, cik svarīgi ir netrivializēt vai relativizēt antisemītiskās pozīcijas. To apstiprina arī antisemītisma definīcija, kas tiek raksturota kā naidīgums vai diskriminācija pret ebrejiem kā reliģisku vai etnisku grupu. Šis naida veids vēstures gaitā ir izpaudies dažādos veidos, sākot no smalkas diskriminācijas līdz ārkārtējiem vardarbības aktiem.

Antisemītisms cauri laikiem

Antisemītismam ir sen zināma, bet sāpīga vēsture. Tas attiecas uz seniem laikiem, kur ebreji bieži nonāca konfliktā ar politeistisko vidi savas monoteistiskās reliģijas dēļ. Šī sāncensība turpinājās viduslaikos, kad kristīgajā mācībā izpaudās antisemītiski uzskati. Termins “antisemītisms”, ko 1879. gadā ieviesa Vilhelms Marrs, ne tikai raksturo rasistiska naida veidu, bet arī mūsdienās ir mainījies, aptverot gan reliģisko, gan politisko dimensiju. Mūsdienu pasaule ir piedzīvojusi antisemītisku izpausmju pieaugumu, ko bieži pastiprina sazvērestības teorijas un sociālie nemieri, īpaši Tuvo Austrumu konflikta kontekstā.

Mērs Breuers noslēdza piemiņas stundu ar steidzamu aicinājumu: "Piemiņa ir spēcīgākā aizsardzība pret aizmirstību, tāpēc mums ir vajadzīga drosme un balss." Šis vēstījums kļūst arvien aktuālāks, kad mēs saskaramies ar tagadnes izaicinājumiem un integrējam pagātnes mācības mūsu mūsdienu dzīvē.