Mājokļu trūkums Zīgen-Vitgenšteinā: nekavējoties trūkst 7900 vienību!
Zīgenas-Vitgenšteinas rajonā steidzami nepieciešams mājoklis: trūkst 7900 dzīvokļu, tiek analizēti tukšie krājumi, apspriesti nepieciešamie pasākumi.

Mājokļu trūkums Zīgen-Vitgenšteinā: nekavējoties trūkst 7900 vienību!
Ķelnē un apkārtējā reģionā nepieciešamība pēc mājokļiem ir aktuāla problēma: Zīgenas-Vitgenšteinas rajonā trūkst aptuveni 7900 dzīvokļu. Šī aptauja izriet no nesenā Pestel institūta pētījuma, kas arī parāda, ka vairāk nekā 3260 dzīvokļu ir tukši vairāk nekā gadu. Ņemot vērā strauji pieaugošo pieprasījumu pēc mājokļiem, situācija tiek uzskatīta par satraucošu, īpaši, ja ieklausās Pestel institūta galvenā ekonomista Matiasa Gintera galvenajos izteikumos. Tas paredz nākamo piecu gadu laikā ik gadu uzcelt 1530 jaunus dzīvokļus, lai apmierinātu akūtās vajadzības. Tomēr pašlaik ir tikai dažas būvatļaujas: 2025. gada pirmajā pusē tika izsniegta tikai 181 būvatļauja, ko Ginters raksturo kā "ar ieslēgtu rokas bremzi", kā parādīts radiosiegen.de ziņots.
Situācijai ir ne tikai vietējas dimensijas, bet arī valsts mēroga ietekme uz Vācijas ekonomisko attīstību. Saskaņā ar Pestel institūta analīzi visā valstī trūkst 1,2 miljonu dzīvokļu, kas ir augstāks nekā iepriekš aplēses un neņem vērā brīvos īpašumus, kas nav izmantoti vairāk nekā gadu. Mājokļu trūkums ietekmē vispārējo ekonomikas attīstību un arī saasina darbaspēka trūkumu daudzos reģionos. Satraucošais ir tas, ka daudzi vecāki cilvēki atstāj savas dzīvesvietas neizmantotas, baidoties no īrniekiem, kas situāciju vēl vairāk pasliktina. Ir arī pierādījumi, ka vairāk nekā divi miljoni vientuļnieku mājsaimniecību dzīvo dzīvokļos, kas tām ir pārāk lieli. Arī šeit daudzos Vācijas rajonos vakanču līmenis šobrīd pārsniedz piecus procentus Laiks rāda.
Politiskie pasākumi zem spiediena
Pārdomāšana šķiet neizbēgama, ja vēlas tikt galā ar nekārtīgo situāciju. Būvniecības ministre Verēna Huberca ir pārliecināta un Minhenes nekustamo īpašumu izstādē Expo Real izsludina "būvniecības turbo". Tas paredzēts, lai saīsinātu apstiprināšanas procesu no gadiem līdz mēnešiem un tādējādi dinamizētu stagnējošo mājokļu būvniecību. Taču eksperti par šiem pasākumiem pauž skepsi. Būvniecības nozare pieprasa ne tikai vienkāršojumus, bet arī visaptverošu valsts finansējumu un nodokļu atvieglojumus. Plānots arī finansējuma palielinājums, kas 2025.gadā sagaidāms līdz 23,5 miljardiem eiro sociālajiem mājokļiem, kā arī 11 miljardiem speciālajos fondos.
Kā tālāk Statistika Kā skaidrots, mājokļu būvniecība Vācijā ir bijusi zemākajā līmenī pēdējo 30 gadu laikā. 2024. gadā tika uzbūvēti tikai aptuveni 216 000 jaunu dzīvokļu, kas ir par 14 procentiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un krietni zem luksoforu koalīcijas izvirzītā mērķa – 400 000 jaunu dzīvokļu gadā.
Šīs attīstības iemesli ir dažādi: pieaugošās enerģijas cenas, piegādes sastrēgumi un dārgie būvmateriāli ir pakļāvuši nozari lielu spiedienu. 2024. gadā pārdošanas apjomi dzīvojamo māju celtniecībā samazinājās līdz aptuveni 51 miljardam eiro, kas ir kritums, ko nevajadzētu novērtēt par zemu. Tomēr ir pozitīvas pieejas. Būvatļauju skaits ir pieaudzis, pat ja tas nebūt nenozīmē, ka mājokļu krīzei tiek vērsta pretdarbība. Cerams, ka valdība plāno reformas, lai stabilizētu mājokļu tirgu,
Bet cik efektīvi šie pasākumi būs praksē, vēl ir redzams.
Izaicinājumi mājokļu celtniecībā ir milzīgi. Ir vajadzīgas ne tikai visas rokas, bet arī laba politiķu roka, lai radītu labāku dzīves vidi īrniekiem un attīstītājiem. Ja tas nonāks līdz biznesam, tas var izraisīt arī ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Vācijā, ja savlaicīgi tiks noteikts pareizais kurss.